Raksti

Domas

Sapņi, cerības un vilšanās

Sarmīte Feldmane

Cilvēkam vienmēr gribējies cerēt, ka nākamais rīts būs sau­laināks, pats jutīsies labāk un dzīve vispār būs skaistāka. Tā domā arī politiķi, kuru rokās un prātos ir valsts labklājība. Bet, kā tas pasaulē iekārtots, lielāko daļu dzīves labsajūtas rada nauda. Un tās, lai, cik daudz nebūtu, vienmēr ir un būs par maz.

“Valsts budžets ir vienādās daļās sadalīta vilšanās,” aicinot valdības ministrus beigt strīdēties par nākamā gada naudas sadalīšanu, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ko tikai nedzirdējām pirms budžeta reālās vētīšanas, bet galvenais – nākamgad būs neatkarīgās valsts vēsturē lielākais budžets. Tas ļāva fantazēt, cik labi dzīvosim – algas un pensijas pieaugs, ceļus remontēs, OIK atcels, nodokļus necels. Tas viss būs, bet ne uzreiz, jau pavisam drīz sasapņojušos prātus mierināja politiķi. Uzreiz sākās iebildumi – toreiz solīja to, nesen to, bet vēl vakar teica, ka būs tā. Budžets kā nabaga latviskais lupatdeķis tika raustīts un dalīts pa krāsu toņiem. Sākās sarunas, pretenzijas, neapmierinātība. Un būtiskākais – bet bija solīts.

Solījumi taču ir tik skaisti, tie noglauda vaigu un aizdzen skumjas. Kaut uz laiku. Tā, visticamāk, domā arī politiķi – jārunā tas, kas glāsta, nevis sit. Un dialogs iznāk saldsērīgi optimistisks. Līdz brīdim, kad no malu malām atskan – bet jūs solījāt! Tiesa, katrs solījumu saprot pēc sava prāta. Arī to, kas pienākas. Ik gadu tiek lauzti šķēpi par mediķu, skolotāju algām un pensijām. Ieminas policisti, ugunsdzēsēji, ierēdņi. Atgādina par sevi, bet nesagaida un meklē darbu citur. Pilnīgi nesadzirdēti, iespējams, savā starpā kādās pēcsvētku vakariņās par algām gadiem ieminējušies kultūras darbinieki. Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki. Sadalot 8,29 miljonus eiro, kas 2020. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos atvēlēti atalgojuma izlīdzināšanai, kultūras speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī. Valsts kultūras iestādēs, bet kā būs pašvaldību? Pašvaldībām nākamgad plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8 procenti no kopbudžeta iepriekšējo 19,6% vietā. Pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 3,6 procentiem salīdzinājumā ar pērno gadu. Katra novada vietvarās ievēlētie spriedīs, vai paaugstināt algas vai vēl pirms gaidāmās reformas izdarīt ko paliekošu, ieguldīt, lai kādu problēmu, kaut sīku, sakārtotu.

Pēc valdības aprēķiniem vidējā pensija nākamgad pieaugs no 367 līdz 398 eiro. Vidējā. Tie, kam mazākas par izdzīvošanai nepieciešamo naudu, sapņos, kaut varētu būt solīti tuvāk tik lielai naudai.
Naudas ir tik, cik valsts iekasē ar nodokļiem. Kādi esam nodokļu maksātāji? Valdībai jārod kompromiss, lai valsts pastāvētu un cilvēki dzīvotu iespējami labāk. Vakar valdības piedāvāto nākamā gada budžetu finanšu ministrs Jānis Reirs aiznesa uz Saeimu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *