Pārdzīvot šo laiku, izdzīvot, tad dzīvot. Un tā no vienas globālas vai vietējas krīzes līdz nākamajai. No gada gadā. Tiklīdz pavīd saules stars mākoņainās debesīs, tā pamalē parādās kārtējās melnās švīkas.

Dzīvojam šodien, un, saprotams, gribas aizvien labāk. Ja ne citādi, vismaz paša izpratnē. Pērc šodien, maksā rīt! Rīdiena taču būs labāka, naudas būs vairāk, māca finanšu gudrinieki. Kā neticēt? Kādam taču jāuzticas. Un tad pēkšņi retorika mainās – pašiem vajadzēja domāt, vai tiešām cerējāt, ka dzīve kļūs bagātāka. Un cilvēks ir būrī, uz kuru pusi izlauzties, tas jādomā pašam, padomdevēja – kā pareizāk – nav. Katra situācija taču ir individuāla, skaidrojums, kas noder jebkurā situācijā.

Nespēja samaksāt kredītus ir tēma, par ko diskutēts gadiem, pēdējā laikā tā kļuvusi īpaši aktuāla. Ne tikai Latvijā, jo ne velti Eiropas Parlaments pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem.

Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Noteikts, ka dalībvalstīm būs jā­prasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu. Tas paša patērētāja interesēs, arī lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī tie tiks pakļauti īpašai uzraudzībai, ko veiks neatkarīgas dalībvalstu iestādes. Kredītu reklāmā būs jābūt pamanāmam brīdinājumam, ka naudas aizņemšanās rada izmaksas. Tāpat noteikumi paredz komisijas un citu izmaksu ierobežojumus, lai no patērētājiem neiekasētu pārmērīgas procentu likmes, gada likmes, aizdevuma izsniegšanas maksas vai kredīta kopējās izmaksas.

Tā kā overdrafts un pārtēriņa kredīts kļūst arvien populārāki un dārgāki, arī šie finanšu produkti tiks regulēti, lai palielinātu patērētāju aizsardzību un novērstu pārmērīgu parādsaistību rašanos. Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka patērētājiem ir tiesības 14 dienu laikā bez paskaidrojuma atteikties no kredītlīguma. Patērētājiem būs tiesības veikt pirmstermiņa atmaksu un samazināt kredīta kopējās izmaksas.

Direktīva tikko pieņemta, kad tā stāsies spēkā, dalībvalstīm būs divi gadi, lai pieņemtu vajadzīgos tiesību aktus un administratīvos noteikumus, un trīs gadi, lai tos piemērotu.
Jāsaka – beidzot naudas devējiem nav nepārvarama vara. Bet vēl jāgaida trīs gadi. Tas nav daudz, bet kredītņēmējam kā mūžība no mēneša uz mēnesi. Kā jau demokrātiskā valstī, tad sāksies garās diskusijas un tie, kam nauda, centīsies savā labā un būs spējīgi to izdarīt, kā Eiropā pieņemtais nonāks līdz Latvijas likumiem, redzēsim. Jāpagaida nieka trīs gadi.
Tikmēr, kā liecina “Swed­bank” Finanšu institūta aptaujas dati, 11% aptaujāto uzskata sevi par trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem, un šādu atbilžu skaits ir palielinājies par vienu procent­punktu, salīdzinot ar aptauju pirms četriem gadiem. 2% Latvijas iedzīvotāju pieskaita sevi turīgajam sabiedrības slānim, bet 41% (pirms četriem gadiem 44%) uzskata sevi par vidusslāni. Vēl 42% jūtas piederīgi sabiedrības slānim zem vidusslāņa.

Aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt minimālos mēneša ienākumus uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecību varētu dēvēt par vidusslānim piederošu. No iedzīvotāju atbildēm aprēķināta vidējā vērtība – 1249 eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2019. gadā, kad aptaujā kā minimālie mēneša ienākumi uz vienu vidusslāņa ģimenes locekli norādīts 851 eiro.

78% iedzīvotāju pauduši, ka uz piederību vidusslānim norāda ģimenei piederošs nekustamais īpašums – mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas). Vēl arī minēts, ka bez grūtībām var segt ikmēneša kredītmaksājumus, parādsaistības un citus obligātos maksājumus (66%), vismaz reizi gadā doties vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā (66%), atļauties maksas medicīnas pakalpojumus (64%) un katru mēnesi pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai, braucieniem ar taksometru un citiem papildu tēriņiem (61%).

“Respondentu vērtējumā finansiālais slieksnis, pie kura mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim, četru cilvēku ģimenei vidējiem ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 5000 eiro. Ja pieņemam, ka četru cilvēku mājsaimniecībā ir divi strādājoši pieaugušie, tad katram būtu jāpelna apmēram 2500 eiro mēnesī. Saskaņā ar statistikas datiem šāds atalgojuma līmenis ir mazāk nekā 10% nodarbināto Latvijā un, statistiski vērtējot, drīzāk norāda uz turīgo iedzīvotāju segmentu,” saka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Visvairāk jeb 60% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka viņiem pieder nekustamais īpašums. Bez grūtībām segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus var atļauties trešā daļa jeb 33%. Vismaz reizi gadā vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā dodas vien 21%, bet maksas medicīnas pakalpojumus atļaujas 24%, un pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai un citiem vēlamiem tēriņiem spēj 20% aptaujāto.

Tiek uzskatīts, ka sabiedrības vidusslānis ir tie, kuru darbā radītā pievienotā vērtība un no­mak­sātie nodokļi veido valsts ekonomikas pamatu. Būt tam piederīgam ir cienījams statuss.