Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Pusdienu kalambūrs

Līga Salnite
19:55
04.06.2023
12

Pat nezinu, no kura gala lai iesāk. Jā, nenoliedzami, es esmu par to, lai Latvijā bērni skolās varētu paēst pusdienas, kuras gatavotas no vietējiem produktiem. Pēc iespējas visi produkti – dārzeņi, gaļa un graudaugu izstrādājumi-, šķietami, mums taču ir, atliktu vien sakoordinēt, kur vest.

Taču, izrādās, nav tas tik vienkārši. Un pats galvenais – nebūt ne lēti. Tāpat atklājas, ka daudzi zemnieki jau atmetuši ar roku dārzeņu audzēšanai, kas, nenoliedzami, prasa vairāk cilvēka darba un arīdzan garantētu noietu ilgākam laikam. Mūsu lauksaimnieki lielākoties esot pievērsušies zālaugiem, mūspusē daudzi pat bioloģiskiem, tomēr tā ir zāle, un audzē graudaugus. Kur tad vairs saruna par to, ka produkti bērnu pusdienām būtu iegādājami no iespējami tuvākajiem zemniekiem vai lopkopjiem?

Protams, es pārspīlēju, bet, ieskatoties dziļāk skolēnu ēdināšanas sistēmā, nudien rodas neizpratne par to, kā soli pa solim pāris desmitgadēs esam līdz tam nonākuši. Kādēļ skolēnu, bērnu pabarošana mums tāpat kā priekšmetu, galda virsmu vai jebkuru citu mēbeļu iegāde prātā iesakņojusies tikai ar “lētākās cenas” meklējumiem? Mēs labprāt aizmirstam, ka bērnības garšas izjūtas un ēšanas paradumi mūs var veidot par veselākiem cilvēkiem, tie iekodējas kā tāds tetovējums miesā. Var uz laiku novērsties, bet to nevar aizmirst. Visticamāk, ar kvalitatīvu pārtiku uzaugušais jaunietis pie šāda veida pārtikas atgriezīsies neapzināti jau pieaugušā vecumā, pat ja kādā brīdī jaunības dullumā tas nešķitīs svarīgi.

Turklāt jāatceras, ka dažam skolēnam ēdienreize mācību iestādē var būt vienīgā īstā maltīte dienā. Lai tie būtu retums – es ceru, ka tā -, bet tas nenozīmē, ka šo aspektu var ignorēt.

Jā, te jārunā arī par to, vai mūsdienu bērni šo ēdienu, ko viņiem dosim, ēdīs, ja tagad tik daudzi savas skolas pusdienas brāķē un pilsētas bērni vispār labprātāk izskrien līdz tuvīnajam veikalam pēc savas dienišķās smalkmaizītes. Ja iegādāto produktu izcelsme mazā pusdienu finansējuma dēļ ir politiķu un ierēdņu nepadarītais, ja pašas maltītes pievilcības uzlabošana ir ēdinātāju darbiņš, tad te jau ir sprungulis nedaudz citā virzienā. Uz ģimenēm. Varbūt arī pašām skolām, kuras aizvien vairāk varētu nākt talkā mums, vecākiem, ar bērnu izglītošanu par veselību kā neatgriezeniski zaudējamu vērtību un ēdienu kā šīs veselības “kurinātāju”.

Tomēr visvairāk, klausoties visus šos pārspriedumus par Latvijas produktu atgriešanu bērnu pusdienās, es aizdomājos par vecākiem. Nemācēšu izteikties par vecāko paaudzi, taču mēs, paaudze ap četrdesmit, esam izauguši ar pirmajiem makdonaldiem vai kebabiem uz ielas. Mēs paši esam tie, kuriem sajūtās iesakņojies – izskriet un paēst kaut kur, vienalga ko, tas ir tik…forši, smalki, skaisti. Jebkā. Mēs tiešām jau cauri otrajai vai pat trešajai paaudzei sākam mazpamazām aizmirst, kā bija kopā apsēsties pie galda. Vismaz reizi dienā, ja ne biežāk. Bērni visos vecumos pret kaut ko protestēs, ja nebūs nekas cits pa rokai, tad tā būs ēšana un it kā uzspiestā kopā būšana. Taču bērnam ir jāzina, ka šis galds būs un viņš pie tā būs gaidīts vienmēr. Man šķiet, šī apziņa dziest.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
32

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi