Raksti

Domas

Politika un nauda

Andra Gaņģe

Viss maksā tik, cik tas maksā, tā mūs savulaik mācīja kāds sākumā populārs, bet vēlāk ļoti nemīlēts politiķis, kura vārds vēl reizēm uzpeld kādas nesaprotamas lietas sakarā, bet tūlīt arī pazūd. Lai ko viņam pārmeta sabiedrība, aptuveni citētais teiciens tomēr bijis pareizs. Aizvien vairāk redzam, ka tas attiecas ne tikai uz dažādiem pakalpojumiem, ko par nodokļos samaksāto naudu saņemam, bet arī to, uz kā balstās mūsu valsts – proti, demokrātisko iekārtu. Jā, Latvija ir unitāra daudzpartiju republika.

Arī politika maksā tik, cik tā maksā. Un, kā jau zinām, kurš maksā, tas pasūta mūziku. Aizvien biežāk radio, televīzijā nākas dzirdēt politologu un politikas vērotāju atziņas, ka partijām no valsts budžeta vajadzētu piešķirt vairāk naudas. Bet šīs Saeimas pēcvēlēšanu un valdības veidošanas skandāli – gan tiešas skaļas apsūdzības vienam pret otru, gan vispārīgas un aizplīvurotas – pat tādam politikas zinību nepratējam kā man lika iesaukties – dosim partijām lielāku sabiedrisko finansējumu! Apnicis klausīties, kā vienus uztur Meroni, otrus Lembergs, kādus Soross vai vēl citi mazāka mēroga sponsori, kuru labā tad arī strādā partijas, ja vien tiek pie varas!

Nav jau populāri izteikties, ka partijas jāuztur no nodokļu maksātāju naudas. Saprotu, ka gribas iesaukties – kāpēc?!! Viņi visi tur … (nerakstīšu, ko dara, tāpat jau zināt). Taču domāju, kamēr politisko spēku pat legālajā finansējumā būs tik liels sponsoru pienesums, pirmkārt, mums būs grūti noticēt politiķu kā valstsvīru gribai, otrkārt, politiķi jau arī pat negribot varētu būt kādā aukliņā raustāmi. Turklāt tas, ka politikā joprojām valda izteikta sponsorēšanas kultūra un pārliecība par lielu naudas ietekmi varas gaiteņos dziļi iesakņojusies cilvēku apziņā, ļauj politiskajās cīņās arī veikli manipulēt, konkurentiem piedēvējot vienu, otru, trešo vai pat sabiedrībai nezināmu finansētāju ietekmi. Tā teikt, taisnojies nu, ka neesi kamielis.

Zinu, zinu, ka pārdomas ir vienkāršotas, zinu, ka viss ir daudz sarežģītāk. Taču tāpēc jau ir politiķi, lai veidotu politiku. Ja ne tā, kā es te spriedelēju, tad tomēr tā, lai viņus nevarētu tik klaji dēvēt par kādu finansētāju atkarīgajiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *