Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Pie kā vainīgas ievas un ministri?

Mairita Kaņepe
06:19
23.05.2020
1

Līdz šim nebija nācies sastapties ar sazvērestības teorijām, kas mani tiešām pārsteigtu. Taču ir cilvēki, kuri nudien to prot un, lai gan labi dzīvo arī tagad – paēduši, apģērbušies, siltumā -, bet sper zemes gaisā, cik neapmierināti.
Te es domāju par stilu, kā
paust emocijas. Pēc garšīgām pusdienām ar sakrustotām rokām uz apaļā vēdera izdodas tik “garšīgi” nokritizēt tos, kuri strādā atbildīgās profesijās vai atbildīgos amatos. Man pusdienu turpinājumā labāk patiktu sarunas par mākslu, diskusijas par izglītības un kultūras procesiem, bet ne katru tas interesē. Pie pilniem vēderiem daudz labāk piestāv kriticisms vai arī aizrautīga teoretizēšana par to vai citu, kura nav klāt, ar kuru nav bijis tas gods pat tikties. Toties viedoklis par sabiedrībā zināmu cilvēku domām un darbiem var būt katram. Pie klātiem galdiem to labi varēja novērot iepriekšējā – pasaules ekonomiskajā – krīzē.
Šopavasar neparastākā saruna, kuru izdzirdēju no ļoti sakarīgiem cilvēkiem, beidzās ar to, ka nekā bīstama vispār nav, jauna vīrusa nav. Tas viss ir izdomāts. Dažs cilvēks nomirst no plaušu karsoņa. Kas par to? Pats vainīgs. Katru gadu ir plaušu karsonis, jo cilvēkiem patīk pēc skriešanas iedzert aukstu pienu vai līst peldēties, kad ledus vēl nav aizgājis. Skaidrs, ka dabū plaušu karsoni!

Dažkārt cilvēkiem neatkarīgi no izglītības līmeņa patīk pārcilāt un attīstīt sazvērestības teorijas. Vieniem tas paradoksālā kārtā palīdz atslābināties, mazināt ikdienā iegūto stresu, otriem stresa bijis par maz un, vilšus vai ne, briesmu pilnu ainu uzburšana patīkami kutina. Nelabvēļu vai pat pasaules mērogā kaitniecības meklētāju starp cilvēkiem ir daudz. Šādai “vingrošanai” tagad ir durvis vaļā! Tas, ka valsts vadītājus, arī epidemiologus tauta Latvijā sāk “cepināt” uz sārta, laikam nav nekas pārsteidzošs. Kaitnieki, nemākuļi, sava labuma rausēji – lūk, kas esot tie, kuri nu liek ieturēt divu metru distanci un ierobežo vēl citas brīvības.

Neesmu izņēmums. Arī man izdodas sazvērestības. Jau sen man ir aizdomas, kurš vainīgs, ja, ziemas apģērbu nometot un tik gaidītajā maijā ļaujoties gaišām, vieglām drānām, mani aptur neredzamais. Tas aizspiež kaklu, degunu padara nelietojamu, bet klepus rokas dziļāk, mērdē balsi. Šis neredzamais sniedzas pēc bronhiem. Tā kā esmu dzīvesgudra par šādām nelaimēm, man ir atbilde. Es zinu, kas izplata pavasarī vīrusu briesmas! Tas ir ievas. Šie ziedošie krūmi ir īstie kaitnieki. Ārēji ar mani koķetē, pasniedz skaistus skatus, iemidzina ar smaržu, apdullina prātu, un tā es neieturu distanci ar ziemeļvēju. Rezultāts reizēm bijis dramatisks. Jāsāk bronhu glābšana. Guļu un distancējos no visa un visiem.
Manā atklājumā par ievām pats vērtīgākais ir tas, ka ienaidnieks ir redzams. Jau kuro dienu šajā pavasarī distancējos no ziedošām ievām, bet vējš ne. Jo ātrāk vējš pārnēsa ievu smaržu, jo vairāk ievu baltajā uzsvārcī tagad manu neredzamo ienaidnieku.

Nu, labi! Beigšu te ironizēt par nopietnām lietām. Vai zinājāt, ka Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā mazāk cilvēku nekā tūlīt pēc tam visā pasaulē no tā dēvētās spāņu gripas? Ne jau Spānijā to kāds laboratorijā radīja un speciāli palaida. Tā ieperinājās karavīru kazarmās viņpus okeānam. Kad karavīri ieradās Eiropā, nemanāmi ieceļot pamanījās arī strauji mutējošais vīruss. Kā to izdevās apturēt? Pēc gadiem. Tikai tad, kad zinātniekiem to izdevās izpētīt un radīt veidu, kā apturēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi