Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Pelēkās peles

Monika Sproģe
11:24
07.12.2016
13

Iedvesmojošas, gudras, mērķtiecīgas, lepnas, raksturā spēcīgas, izrādās, tieši tādas ārvalstu vīriešu acīs esot mūsu dāmas. Ir arī dzirdēts, ka ārzemnieki Latvijas sievietes uzskata par visskaistākajām. Tādi glaimi liek sajusties kā dievietei, taču mani draugi – vācietis un itālis – pauž, ka latviešu daiļavu tvīkšana daļēji esot nepamatota.

Protams, šāds apgalvojums radīja izbrīnu. Uz lūgumu pēc paskaidrojuma vīrieši laipni norādīja, ka pārsvarā ārvalstnieki skaistules nolūko Rīgā. Protams, tas manī radīja vēlmi pastrīdēties, bet iekodu mēlē. Tālākais mani apstulbināja jo vairāk: “Un esi ievērojusi, ārzemnieki jau nav teikuši, ka latvietes ir visskaistākās. Viņi apgalvo, ka Latvijā ir visskaistākās meitenes. Taču, dāmas, esiet pret sevi godīgas – Rīgā viskoptākās ir krievietes, tāpēc šajā gadījumā lielākais vairums komplimentu adresētas viņām.”

Pēc mūsu sarunas sāku vērtēt, cik patiesības graudu ir viņu teiktajā. Jāsaka, ārpus lielpilsētas grūti salīdzināt latvietes ar krievietēm, jo dzīvojam diezgan latviskā vidē, taču Rīgā tik tiešām ik uz soļa dzird krievu valodu, un tur jaukā tembra īpašnieces izdodas aplūkot caur lupu.

Lai kā negribētos, jāatzīst, ka taisnība viņiem bija. Mani ārzemju viesi to norādīja diezgan precīzi. Krievietes ir pārākas ne tāpēc, ka viņām būtu pieci pirksti, bet mums seši, kā uzskata igauņi, ne tāpēc, ka mums deguna vietā būtu kartupelis, bet viņām smails snīpītis. Arī ne tāpēc, ka mēs uz viņu fona būtu asimetriskas, bet gan tāpēc, ka krievietes jau no mazām dienām ir kolorītākas, viņas ir koptas no matu galiņiem līdz papēžiem, neaizies gulēt, pirms nebūs ieziedušās ar pieciem krēmiem. Savukārt no rīta pamodušās, viņas steidz pievērsties savai ārienei. Viņas pārdomā garderobi, izceļ sievišķās formas un diezgan agrā jaunībā apgūst sievišķīgos trikus. Krievietes ir gatavas celties daudz agrāk, lai matu sakārtojums būtu perfekts, kosmētika uzlikta saskaņota ar apģērbu, ko vilks uz darbu vai pat tikai līdz tuvējam veikalam. Rotas, kas vakar pa vienai vien noliktas uz naktsskapīša, nu uzvilktas atpakaļ pirkstos, apliktas ap kaklu un ieliktas ausu ļipiņās, un tas nav sudrabs, bet pārsvarā zelts. Viņas izstaro eleganci, kas dažkārt sajaucas ar pārcenšanos, bet – skat – vīriešiem patīk.

Tikmēr par mums, latvietēm, saka, ka esam pelēkas peles. Nevar noliegt latviešu sieviešu gudrību, mērķtiecību, gādību, taču nevar arī teikt, ka krievietēm nepiemistu tās pašas īpašības. Turklāt man šķiet, ka krievietes par saviem bērniem cīnās kā īstas lauvenes, kamēr latvietes savā pazemībā klusītēm pacieš, ka skolā skolotāja “uzēdusies” uz bērnu, ka klasesbiedri atvasi saukā un nievā. Mēs, latvietes, esam daudz pielaidīgākas un pacietīgākas arī vietās un reizēs, kur vajadzētu no krievietēm pamācīties. Pēdējos gados arī mūsu garderobē parādās sievišķīgi elementi, taču salīdzinot ar krieviski runājošām latvietēm, mēs taustāmies pēc linu lindraciņa gadatirgos, kamēr viņas izmanto atlaides Rīgas veikalos.

Var jau teikt, ka latviskais kods ir brīnišķs un skaists, ka mums pašām savs stils un esam gaumīgas vienkāršībā, tikai tad jābūt godīgām un jāatzīst, ka karstasinīgie ārvalstu vīrieši daudz biežāk komplimentus velta krievietēm. Taču no otras puses, kas zina? Varbūt mums tādus komplimentus nemaz nevajag, jo pašas zinām, kādas esam, un mums ar pašvērtējumu viss kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
20

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi