Raksti

Domas

Pārbaudes, rūpējoties par sevi

Iveta Rozentāle

Šobrīd noris kampaņa “Uz­vari cīņā ar vēzi, pirms slimība sākas!”, īpašu uzsvaru liekot uz cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, kā arī izglītojot par pieejamo vakcīnu pret šo vīrusu. Statistikas dati liecina, ka Latvijā katru gadu aptuveni 245 sievietēm konstatē dzemdes kakla vēzi un ik gadu no šīs slimības mirst apmēram 110 sievietes. Savukārt biežākā no onkoloģiskajām saslimšanām sieviešu vecuma grupā 35-64 gadi ir piena dziedzera vēzis, un šī diagnoze ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis attiecīgajā vecuma grupā.

Tajā pašā laikā katru gadu Latvijā sievietēm tiek izsūtīti uzaicinājumi uz dzemdes kakla skrīningu jeb pārbaudi, kā arī ģimenes ārsts var nosūtīt kā sievietes, tā vīriešus uz zarnu vēža skrīningu. Šī bezmaksas pārbaudes izmantošana nav kaut kas, kas jādara valsts labā, tas ir kaut kas, ko mēs varam darīt paši savā labā.

Tomēr apkopotie dati par to, cik sievietes aiziet uz veselības pārbaudi, saņemot uzaicinājuma vēstuli, nav iepriecinoši. Par 2019. gadu dati vēl nav pieejami, bet, apskatot iepriekšējos gadus, 2017. gadā 44% sieviešu veica krūts vēža skrīningu un katru gadu procentuālais skaits palielinājās, līdz 2018. gadā atkal notika kritums uz 42% (Vidzemē 48,6%). Savukārt dzemdes kakla skrīningu 2017. gadā veikušas 39% sieviešu, bet 2018. gadā – 43% (Vidzemē – 51,4%).

Vēzis, tā nav vienkārša saaukstēšanās, ko var izārstēt tad, kad parādījušies simptomi. Vēzis ir tā slimība, kas jāatklāj, pirms tas mūsu organismā ir tik ērti iekārtojies, ka sāk raidīt pirmos signālus par savu eksistenci, arvien vairāk traucē kvalitatīvai dzīvošanai un no tā atbrīvoties kļūst arvien sarežģītāk.

Veicot ikgadējās veselības pārbaudes, aizdomājos, cik maz ir cilvēku, kas īpaši piedomā pie tā, lai veiktu visas nepieciešamās veselībaspārbaudes, daļa no tām reizi gadā pieejamas arī bez maksas. Cik tās ir svarīgas, lai laikus atklātu nevēlamas pārmaiņas organismā un pēc tam nebūtu jāsaka – eh, ja es to būtu zinājusi agrāk! Domājot, cik daudz rūpējamies par savu veselību, tajā skaitā profilaktiski veicot pārbaudes, atkal un atkal jāatgriežas pie jautājuma par prioritātēm. Ārsti teic, ka veselības pārbaudēm jābūt tikpat pašsaprotamām, kā sievietei aiziešana pie friziera vai manikīra, kam laiks tiek atrasts, turklāt biežāk nekā nepieciešams šādām pārbaudēm. Ja cilvēki atrod laiku, lai noskatītos filmu vai aizietu uz kafejnīcu, tad var atrast laiku arī veselībai svarīgām aktivitātēm. Ar smaidu atceros, kā brīdī, kad dakterīte man jautāja, vai man nav kādas sūdzības, uz atbildi – nezinu, vai konkrētajai nepatīkamajai izpausmei jāpievērš uzmanība, viņa ar humoru man atbildēja: “Ja tev būtu pāri 90 gadiem un tu vairs negribētu strādāt, tad tam nebūtu jāpievērš uzmanība.” Tas tikai parāda, ka, ja vēlamies dzīvot kvalitatīvu dzīvi, mums jāpievērš uzmanība signāliem, ko sūta mūsu ķermenis, un jāapmeklē speciālisti, kuri būs zinoši gan diagnozes noteikšanā, gan labākā risinājuma ieteikšanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *