Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Par presi, brīvību un rāmjiem

Andra Gaņģe
15:45
14.05.2023
13

Tas senais teiciens, ka ar avīzi var nosist mušu un politiķi, sen vairs nav spēkā. Politiķu sitēju tagad ir ļoti daudz – televīzija, radio, internets, sociālie mediji jeb – pazīstamāk – sociālie tīkli. Tomēr mediju tiesības brīvi piekļūt un paust informāciju sabiedrībai joprojām sauc par Pasaules preses brīvības dienu.

Prese ir periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums, vēsta “Te­zaurs” – latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Lai kādi mediji aizvien modernāko tehnoloģiju virtuvē rodas, pamats ir un paliek tas, kas radies laikā, kad preses izdevums bija galvenais informācijas nesējs – cik iespējams, pārbaudīt to, ko ziņo, turēties pie faktiem un nodrošināt viedokļu daudzveidību.

Mūsdienās šķiet, ka mediju brīvības ir gana un pāri galvai. Nu, vismaz sociālajos medijos. Reizēm pat piezogas ķecerīga doma – vai nevajadzētu kādu cenzūru? Protams, sociālās saziņas vietnēs ir ne tikai nekrietni, apvainojoši, klaji dezinformējoši un demagoģiski vēstījumi un spriedumi, ir daudz noderīga un vērtīga, bet vai tas atsver to zampu…

Nu, nē, nedrīkst tā domāt. Tāpēc ka ir cilvēki (lasi – politiski spēki, ekonomiski spēki utt.), kuriem ir daudzslāņu ļaunprātīgi nolūki, ka ir cilvēki, kuriem savādu baudu sagādā ķengāt, nomelnot, muļķot, ierobežot tiesības paust domu ir nepiedodami.

Protams, žurnālistika un tas, kas straumēs plūst no nenosauktiem vai lasītājam neizprotamiem avotiem, nepavisam nav viens un tas pats. Tas medijs, uz kuru attiecinām Preses brīvības dienu, ir tas, kura mērķis ir izstāstīt patiesu, iespējami pārbaudītu un uz faktiem balstītu stāstu. Diemžēl aizvien biežāk nākas aizdomāties – cik un kuri mediji būtu iekļaujami šīs dienas svinību sarakstā?

Internets ir pārpilns vietnēm. Vai formālais apzīmējums, kādu katrs atradis, atbilst tā saturam? Kādi ir tie rāmji, kuros katrs ieliekams? Kādas prasības izvirzāmas šo stāstu radītājiem? Zem brīvības virsraksta var palikt daudz ko. Taču brīvība ir arī atbildība. Par to der padomāt šodien, 3.maijā, Pasaules preses brīvības dienā. Un ne tikai tiem, kas rada ziņas, arī tiem, kas tās lasa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
9

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi