Raksti

Domas

Nosargāt tuvāko

Iveta Rozentāle

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nepārtraukti saskaras ar negadījumiem, kuros iesaistīti bērni. Sākoties vasarai, bērnu traumatisms palielinās, neveiksmīga lēkāšana uz batuta, kritiens, braucot ar skrejriteni, arī traģiski negadījumi, applaucējoties vai bērnam izkrītot pa logu. Turklāt daļa negadījumu notiek vecāku acu priekšā.

Vasaras traumām ir sava specifika. Bērni vairāk laika pavada vieni, dzīvojas pie ūdenstilpēm, peldas, notiek dārza svētki, kuros ir karsti grili, ugunskuri, bērni nepieskatīti rotaļājas ar mājdzīvniekiem. Diemžēl katra no šīm situācijām ir papildu risks traumām, nelaimes gadījumiem. Nevienam negribas, lai nelaime notiktu ar bērniem, tomēr statistika ir skarba – pienākot vasarai, bērnu traumatisms pieaug. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti norādījuši, ka no daudzām traumām varētu izvairīties, ja ievērotu piesardzību un rūpētos par drošību. Mediķi sausām mutēm runā, cik svarīgi pieskatīt bērnus, bet lielākiem bērniem iemācīt izvērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties. Viss sākas ar ģimeni, ar pieaugušo piemēru, ar bērna izglītošanu un sagatavošanu dažādām situācijām.

Jāatzīst gan, ka ne vienmēr arī vecāki zina, kā vislabāk rīkoties. Valsts policija, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un “Centrs Dardedze” izstrādājuši drošības testu, kurā iekļauti 15 āķīgi un izglītojoši jautājumi. Apkopojot rezultātus, izrādījies, ka tikai 58% bērnu vecāku zina, kā pareizi šķērsot brauktuvi ar skrituļslidām, skrituļdēli vai skrejriteni, un tikai 23% pareizi atbildējuši uz jautājumu, pa kuru ceļa pusi jāpārvietojas personai, kas stumj velosipēdu vai mopēdu pa ceļa malu vai nomali. Ceļu satiksmes drošība ir vājais punkts vecāku un bērnu zināšanās par drošības jautājumiem. Diemžēl negadījumi notiek arī uz ceļa. No 2019.gadā ceļu satiksmes negadījumos traumas guvušajiem 452 bērniem gandrīz trešā daļa cietuši no jūnija līdz septembrim. Līdz 12 gadu vecumam bērni lielākoties cieš kā pasažieri, bet 12-14 gadu vecumā negadījumi visbiežāk saistīti ar velosipēda vadīšanu.

Mūsdienās mainījusies situācija, kur un kā bērni pavada vasaru. Viens ir skaidrs, reti kuram bērnam vasara paiet laukos pie vecvecākiem, jo lielākā daļa vecvecāku vēl strādā. Tas nozīmē, ka bērniem nodarbošanās jāatrod pašiem. Daļa labprāt aizvada laiku pie viedierīcēm, citi ir kustīgāki, bet ne viena, ne otra situ­ācija neizslēdz traumu iespējamību. Modernā aukle – viedierīces – nekādi nevar pasargāt bērnu, kad viņš izdomā kaut kur ielīst, uzkāpt, kaut ko pagaršot, bet aktivitātes pašas par sevi rada traumu iespējamību. Tomēr, lai gan ne bērni, ne pieaugušie nevar pilnībā izbēgt no traumām, samazināt tās tomēr ir iespējams. Eksperti norāda uz būtisko, kas jāiemāca bērniem līdz ar patstāvības iegūšanu – mācēšanu izvērtēt riskus un, ja nepieciešams, tikt galā ar bīstamām situācijām, sākot ar mājām, pagalmu un beidzot situācijās ar draugiem, kā arī svešiniekiem. Nenoliedzami, bērnam pieaugot, draugu kompānijās prāts uz blēņām nesas vēl naskāk. Valsts policija jau senāk izveidojusi drošības līgumu, ko vecāki var noslēgt ar bērnu, kas ietver galvenos jautājumus, kā bērnam rīkoties dažādās situācijās. Katrs vecāks arī pats var izveidot šādu līgumu ar sev aktu­āliem punktiem. To var pārslēgt gadu no gada, papildinot punktus vai izņemot tos, kas vairs nav aktuāli, tādējādi vēlreiz pārrunājot dažādas situācijas. Tādu līgumu var slēgt arī vecvecāki ar mazbērniem, jo, lai gan ne visu vasaru, tomēr laiku pa laikam bērni dzīvojas pie omītes un opīša, saruna par drošību nekad nevar būt lieka, lai spētu nosargāt tos, kas mums ir vistuvākie.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *