Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Nenokavēt rudeni. Un dzīvi

Iveta Rozentāle
05:23
17.10.2019
1

Zelta rudeni atlikt nevar. Tas ir tieši tad, kad tas ir – kādreiz gandrīz mēneša garumā, bet citreiz, ja naktīs regulārāk mēdz paviesoties salna, skaistā koku rota ātri vien kļūst par krāšņu zemes paklāju, lai drīz pārvērstos par brūnu, ar zemi saplūstošu masu. Pēc tam atliek tikai noplātīt rokas – kā es nepaguvu, kur palika un kāpēc tik ātri paskrien laiks. Rudenim nevar pateikt – pagaidi, man daudz darba, sazvanāmies citā reizē; vai – pagaidi, man nogurums, šodien netiekamies. Ar rudeni, mēs zinām, neko uz vēlāku sarunāt nevarēs.

Tāpēc neatkarīgi no tā, cik cilvēki bija aizņemti darbos vai saķēruši jau pirmo rudens vīrusu, zelta rudeni baudīja uzreiz un ārpus mājas. Jā, rokas sala, lietus kopā ar krusu pārsteidza, bet pozitīvas emocijas iegūtas un arī skaistas atmiņas bildēs iemūžinātas kopā ar īpašo rudens smaržu un izjūtu – jā, esmu te, izbaudu.

Nav jau tā, ka rudens ir tikai vienu reizi dzīvē. Mēs to varam satikt arī nākamgad un aiznākamgad, un vēl kādu citu reizi. Tieši tāpat ir ar cilvēkiem, viņu satikšanu un pašu dzīvi kā tādu. Arī savējos mēs varam satikt rīt, parīt, aizparīt, ja vien liktenis nebūs lēmis citādi. Tomēr arī cilvēks ir mainīgs, un tas, ko mēs satiksim pēc mēneša, pusgada vai gada, jau domās citas domas vai pavisam noteikti piedzīvos citus dzīves brīžus. To uzskatāmi var redzēt, iedomājoties par topošajām māmiņām. Gaidību laiks ir tikai deviņi mēneši, cilvēkam ikdienā tie paskrien vēja spārniem. Protams, satikt jauno māmiņu varēs arī tad, kad bērns būs piedzimis vai skries savām kājām, bet viens dzīves posms viņas dzīvē būs pagājis, un tās izjūtas un domas, kas viņai bija, pēc tam vairs atsaukt nevarēs, tās būs tikai atmiņas.

Katram dzīvē ir noslogotāki brīži, kad darbi vai pienākumi pāri galvai, skolotājiem savs laiks, grāmatvežiem savs, un tā katrā profesijā. Un tomēr – dzīve notiek šeit un tagad. Tāpēc ir svarīgi ne tikai aizsūtīt īsziņu, ne tikai piezvanīt, bet satikt cilvēkus klātienē, dzirdēt, ko viņi domā, kas priecē un kas sāp. Neatlikt, neaizbildināties, atrast laiku, kura nav. Dzīvot savu dzīvi, ne tikai strādājot, ne tikai uzņemoties ikdienas rūpes, bet piedzīvojot savu dienu un dzīvi tās krāsu bagātībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi