Raksti

Domas

Nedaudz absurdi

Jānis Gabrāns

Uzskatu sevi par samērā likumpaklausīgu pilsoni, to cenšos attiecināt arī uz pandēmijas epidemioloģiskajām prasībām. Ja jāvalkā maska – daru to, jārāda sertifikāts – uzrādu, necenšos meklēt attaisnojumus, kāpēc to vai to nedarīt. Arī cenšos pārāk dziļi nepētīt, kāpēc pieņemti tie vai citi noteikumi, jo uzskatu, ka pieņēmēji zina, kāpēc to dara. Tomēr gadās situācijas, kad valsts pieņemtie ierobežojumi ir absurdi pat no vienkāršas loģikas viedokļa. Šoreiz gribu parunāt par    prasībām, kas attiecināmas uz laulību noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Un tieši par situāciju, kad procesa dalībniekiem ir “Covid-19” vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti. Tieslietu ministrijas norādēs teikts, ka laulību noslēgšana var notikt zaļajā režīmā, bet nāk labākais:    iekštelpās, lietojot sejas masku, ievērojot divu metru distanci, nodrošinot katrai personai ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Pieļaujamais personu skaits nosakāms, vadoties no katras dzimt­­sarakstu nodaļas telpu platības. Tātad, ja pieņemam minimālo “komplektu” – jaunais pāris, liecinieki un persona, kura veic ceremoniju,- nepieciešami vismaz 75 kvadrātmetri telpas. Neru­nājot, ja grib, lai klāt ir vēl kāds viesis, kaut vai jaunā pāra vecāki, brāļi, māsas, tad jau nepieciešama koncertzāles lielā zāle.

Absurdākais tajā, manuprāt, tas, ka šie četri cilvēki – laulātie un vedēji – var būt no vienas mājsaimniecības, ja liecinieki ir kāda laulātā vecāki un visi četri dzīvo vienā mājā. Un, visticamāk, uz laulībām atbraukuši un aizbrauks ar vienu automašīnu, bet ceremonijas laikā viņiem nepieciešami katram 15 kvadrātmetri! Un, ja kādā dzimtsarakstu nodaļā nav tik lielu telpu, tad no ieceres nonākt laulāto kārtā jāatsakās? Lai piedod prasību pieņēmēji, man šis šķiet absurdi.

Par šo situāciju gribēju saņemt skaidrojumu no Veselības ministrijas, pajautājot arī to, vai šādas prasības nedegradē cilvēku attieksmi pret epidemioloģiskajam prasībām? Komunikācijas departamenta sūtītā atbilde bija formāla, nepasakot neko tādu, ko nezināju, cita starpā rakstot: “Vienlaikus arī ārkārtas situācijas laikā tiesiskajam regulējumam jābūt vienveidīgam, pilnīgam un saprotamam un pārlieki kazuistisks normatīvais regulējums var apgrūtināt tā interpretāciju un piemērošanu.”

Kad vēlreiz jautāju par šīs situācijas absurdumu, minot, ka mājās cilvēki var būt kopā, mašīnā braukt, arī uz pasākumiem sveši cilvēki var pulcēties, tur netiek prasīti šie 15 kvadrātmetri, atbildē saņēmu norādi, ka regulējums ir ģenerāls un tas attiecināms uz visām situācijām. Man gan šķiet, ka šo situāciju noregulēt bija ļoti vienkārši, bet tas lai paliek viņu ziņā.

Tad nav jābrīnās par cilvēku daž­kārt nievājošo, nosodošo attieksmi pret ierobežojumiem. Protams, prasības tiek ievērotas, bet, kad svinīgais brīdis garām un    nu jau jaunais vīrs un sieva iznākuši no ēkas, mašīnu stāvlaukumos viņus sveic radi, draugi, un, ļoti iespējams, pēc tam visi dodas uz    kopīgu ballīti, bet tur jau nekādi kvadrātmetri netiek vērtēti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *