Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Nauda sistēmā

Sarmīte Feldmane
13:54
14.01.2020

Runāt par naudu, izteikt savu neapgāžamo viedokli ir gatavs katrs. Protams, arī par to, kas cita kabatā, bankā vai, kā visi zina, kaut kur noslēpts. Par savu gan ne. Tā taču vienmēr ir par maz.

To, ka valstij naudas ir maz un vienmēr trūkst, zina katrs. Ik nozare dzīvo no rokas mutē un prasa aizvien vairāk naudas no tiem tūkstošiem strādājošo, kuri maksā nodokļus. Var saprast gan prasītājus, gan valdību – naudu vajag, bet tās nav. Jauno gadu neapmierināti uzsāka mediķi. Tas ir saprotams, jo valdība nepildīja solīto. Šonedēļ ne tikai medicīnas darbinieku, arī visas sabiedrības pēcsvētku rimtumu uzjundīja Saeimas deputāta Andreja Judina izpētītais, ka mediķu atalgojuma palielināšanai pietiktu ar daudz mazāku summu, nekā prasīja Veselības ministrija (VM). Izpētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtos datus, viņš secinājis – lai celtu mediķu atalgojumu par 20%, būtu nepieciešami 52,38 miljoni eiro, nevis ministrijas prasītie 120 miljoni eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bildis, ka nedomājot, ka te būtu pieļauta kāda ļaunprātība, vienkārši sistēma esot tāda, ka grūti saskatīt objektīvo situāciju.

Un atkal runa par sistēmu. Gadu desmitiem katra ministrija, katra nozare bijusi maza ķeizarvalsts, bet ministrs kungs, kurš saimnieko, kā saprot un kā viņam padomnieki iestāsta. Katra ministrija cīnās, kā no valsts budžeta dabūt vairāk naudas. Ministru prezidentam un beigu beigās Saeimai būtu jābūt tiem, kuri visu saliek kopā, redz, plāno, kāda būs valsts kopumā. Ne tikai veselības, izglītības, zemkopības, aizsardzības un citās jomās atsevišķi. Bet nozarēm izdevīgi katrai čubināt savā lauciņā, tās neinteresē, kas notiek aiz sētas, kā tās ietekmē cita citu.

Nodokļi ir valsts jautājums, un no valsts finansētās iestādes jau gan tos maksā. Ja kāds valsts darbā algotais samaksā vairāk nekā citi, skaidrs, ka arī viņa alga, oficiālie papildienākumi ir lielāki. Kā izpētījis deputāts A.Judins, pārskatot 5627 ārstu ienākumus, tajā skaitā 4115 ārstu, kuri ienākumus guvuši publiskajā sektorā, kā arī 10 712 medicīnas māsu un vecmāšu, tajā skaitā 7744 personu no valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm, ir ārsti, kuri strādā vidēji no 300 līdz 500 stundām mēnesī! Protams, viss ir iespējams, taču ir kāda robeža! Ministrija gan kritizē aprēķinus, sakot, ka vērtēšanai paņemti nepareizie skaitļi, ka vēl jāvērtē daudzas un dažādas ciparu ailes. Varbūt tomēr tā ir veselības aprūpes sistēmas kļūda, loģikas trūkums, gadu desmitu tradīcija?

Vārds “optimizācija” kļuvis tikpat pierasts kā melnais ledus ziemā. Bet, tiklīdz kāds kaut kur kaut ko grib samazināt, apvienot, tā kļūst par kaitnieku un naidnieku. Protams, kā var uzdrošināties izjaukt sistēmu, kurā viss ir kārtībā! Tikai viena problēma – dodiet naudu! Premjers apņēmies, ka ir “jāsaprot, kā nauda sistēmā plūst”. Jācer, ka par to nerunāsim gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi