Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Muļķība un zinātne ir blakus

Sarmīte Feldmane
08:38
11.09.2021
1

Cilvēka prāta lidojumam nav robežu. Un kāpēc gan neļauties meklēt atbildes uz jautājumiem, kas šķiet svarīgi. Vismaz pašam. Varbūt vēlāk izrādīsies, ka tas nozīmīgi sabiedrībai vai pat kādai nozarei. Cilvēka dabā ir visu apšaubīt, neticēt, pasmieties par to, ko nesaprot. Bieži vien ir pamats, bet ne vienmēr.

Vakar notika nu jau pasaulē diezgan zināms pasākums – Antinobela balvas pasniegšanas ceremonija. Jau 31. reizi tika apbalvoti nesenākie sasniegumi, par kuriem saka – “kas sākotnēji liek smieties, bet pēc tam padomāt”. “Ig Nobel” prēmija patiesībā ir Nobela prēmijas parodija, kuras nosaukums radies no vārdu spēles, iepinot tajā angļu vārdu “ignoble”, kas nozīmē “zemisks”. Balvu Harvarda Universitātes studenti piešķir zinātniekiem, kuri ilgstoši strādājuši pie dīvainiem un muļķīgiem zinātniskiem atklājumiem. Toties tās laureātiem pasniedz īstās Nobela prēmijas ieguvēji. “Bieži labi sasniegumi tiek noniecināti to absurduma dēļ. Bieži slikti zinātnes sasniegumi tiek cienīti, par spīti to absurdumam,” pārliecināti balvas sasniegumu vērtētāji.

Pārskatot, par kādiem sasniegumiem, atklājumiem visdažādākajās nozarēs pētnieki pagodināti ar Antinobela balvu, sanāk diezgan jautrs lasāmgabals. Reizē tas arī liecina, kādas tik tēmas un problēmas nemoka pētnieku prātus, ja viņi gatavi veltīt gadus, lai rastu atbildes, atklātu sakarības, zinātniski skaidrotu pašsaprotamo.

Tā fizikas jomā savulaik balvu saņēma japāņu zinātnieki, kuri veica 12 dažādus banāna mizas slīdības pētījumus. Pētījumā izmantoja dažāda klājuma grīdas – parketu, linoleju, dēļu grīdu – un sniegu. Čehijas un Vācijas zinātnieku grupa ilgstoši pētījusi, kādā virzienā  sēžas suņi, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības. Pētījumā izmantoti 37 dažādu šķirņu suņi, un tas ilga divus gadus. Secināts, ka visi suņi vietu izvēlas virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Prēmiju medicīnā sa­ņēmuši amerikāņi, kuri atklāja saistību starp kantrimūzikas klausīšanos un paš­nāvībām. Izrādās, pilsētās, kur radio raida vairāk kantrimūzikas, ir lielāks pašnāvību skaits. Pēc pētnieku domām, tas ir tāpēc, ka šīs mūzikas tek­stos tiek runāts par tādām sadzīviskām lietām kā neveiksmes ģimenes dzīvē, pārmērīga alkohola lietošana un problēmas darbā. Šie teksti ietekmē potenciālos pašnāvniekus.

Vēl viens, nudien noderīgs atklājums, kas arī patentēts. Tā ir speciāla matu ķemmēšanas me­tode, kas domāta vīriešiem plikgalvības priekšpēdējā stadijā un ļauj sasukāt atlikušās matu šķips­nas tā, lai tās maksimāli efektīvi pārklātu pliko galvvidu. Lūk, teksts no patenta ap­raksta: “Es patentēju matu sasukāšanas metodi, kas ļauj, izmantojot tikai personas pašas matus, noklāt galvas neapsegtos laukumus. Lai to panāktu, galvas matus sadala aptuveni vienādās šķipsnās. Vienu šķipsnu uzklāj uz plikā galvvidus, otru šķipsnu pārklāj tai pāri. Tā turpina ar atlikušajām šķipsnām, līdz kailais apvidus ir pilnīgi apklāts. Matiem jābūt aptuveni 7-10 cm gariem.” Nav gan minēts, cik gadus pētnieki diendienā ķemmējuši potenciālo plikgalvju matus.

Apvienojoties amerikāņu, dāņu un zviedru biologiem, veikts pētījums un secināts, ka siļķes acīmredzot sazinās purkšķinot.Turot siļķes baseinā, pētnieki noskaidro­ja, ka tās izdod daudzveidīgas skaņas. Uzņemtajos video bija redzams, ka skaņas rodas, izlaižot gaisa burbulīšus no anālās atveres. Skaņu funkcija nav skaidra, tomēr atklājēji domā, ka siļķes tās izmanto savstarpējā saziņā, jo, atrodoties lielā barā, siļķes purkšķināja vairāk. Tā kā Klusā oke­āna siļķe un Atlanti­jas okeāna siļķe ir rūpnieciski nozīmīgas zi­vis, to bioloģijas izpētei tiek pievērsta liela uzmanība. Taču līdz šim siļķu izdotās skaņas bija nepelnīti aizmirstas.

Laureātu vidū ticis arī kāds fiziķis ar profesora grādu, kurš kopā ar grupu veicis pētījumu, kāpēc, cilvēkam ejot, šļakstās kafija. Fiziķu grupa secinājusi, ka pirmām kārtām jāvaino pats kafijas nesējs, jo viņam, nesot kafijas krūzīti, nav vienmērīga gaita. To izlasot, atliek vien nopūsties, kā neienāca prātā šo gudrību pieteikt kā zinātnisku pētījumu un kļūt slavenai. Laikam ar zināšanu par kaut ko nepietiek, vajag arī būt gana drosmīgam, lai to, kas citiem šķiet muļķīgs, aizstāvētu kā zinātnes sasniegumu. Bet pasaule tieši tāpēc ir skaista un interesanta, ka cilvēki ir tik dažādi. Pie tam izpausmēs, kādas vien var iedomāties. Kur muļķība, kur zinātne? Bieži vien atbildi dod laiks un cilvēku vajadzības nākotnē. Šodien uzjautrināmies, bet rīt jau pieņemam kā pašsaprotamu. Tā tai pasaulē notiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
27

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi