Raksti

Domas

Muļķība un zinātne ir blakus

Sarmīte Feldmane

Cilvēka prāta lidojumam nav robežu. Un kāpēc gan neļauties meklēt atbildes uz jautājumiem, kas šķiet svarīgi. Vismaz pašam. Varbūt vēlāk izrādīsies, ka tas nozīmīgi sabiedrībai vai pat kādai nozarei. Cilvēka dabā ir visu apšaubīt, neticēt, pasmieties par to, ko nesaprot. Bieži vien ir pamats, bet ne vienmēr.

Vakar notika nu jau pasaulē diezgan zināms pasākums – Antinobela balvas pasniegšanas ceremonija. Jau 31. reizi tika apbalvoti nesenākie sasniegumi, par kuriem saka – “kas sākotnēji liek smieties, bet pēc tam padomāt”. “Ig Nobel” prēmija patiesībā ir Nobela prēmijas parodija, kuras nosaukums radies no vārdu spēles, iepinot tajā angļu vārdu “ignoble”, kas nozīmē “zemisks”. Balvu Harvarda Universitātes studenti piešķir zinātniekiem, kuri ilgstoši strādājuši pie dīvainiem un muļķīgiem zinātniskiem atklājumiem. Toties tās laureātiem pasniedz īstās Nobela prēmijas ieguvēji. “Bieži labi sasniegumi tiek noniecināti to absurduma dēļ. Bieži slikti zinātnes sasniegumi tiek cienīti, par spīti to absurdumam,” pārliecināti balvas sasniegumu vērtētāji.

Pārskatot, par kādiem sasniegumiem, atklājumiem visdažādākajās nozarēs pētnieki pagodināti ar Antinobela balvu, sanāk diezgan jautrs lasāmgabals. Reizē tas arī liecina, kādas tik tēmas un problēmas nemoka pētnieku prātus, ja viņi gatavi veltīt gadus, lai rastu atbildes, atklātu sakarības, zinātniski skaidrotu pašsaprotamo.

Tā fizikas jomā savulaik balvu saņēma japāņu zinātnieki, kuri veica 12 dažādus banāna mizas slīdības pētījumus. Pētījumā izmantoja dažāda klājuma grīdas – parketu, linoleju, dēļu grīdu – un sniegu. Čehijas un Vācijas zinātnieku grupa ilgstoši pētījusi, kādā virzienā  sēžas suņi, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības. Pētījumā izmantoti 37 dažādu šķirņu suņi, un tas ilga divus gadus. Secināts, ka visi suņi vietu izvēlas virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Prēmiju medicīnā sa­ņēmuši amerikāņi, kuri atklāja saistību starp kantrimūzikas klausīšanos un paš­nāvībām. Izrādās, pilsētās, kur radio raida vairāk kantrimūzikas, ir lielāks pašnāvību skaits. Pēc pētnieku domām, tas ir tāpēc, ka šīs mūzikas tek­stos tiek runāts par tādām sadzīviskām lietām kā neveiksmes ģimenes dzīvē, pārmērīga alkohola lietošana un problēmas darbā. Šie teksti ietekmē potenciālos pašnāvniekus.

Vēl viens, nudien noderīgs atklājums, kas arī patentēts. Tā ir speciāla matu ķemmēšanas me­tode, kas domāta vīriešiem plikgalvības priekšpēdējā stadijā un ļauj sasukāt atlikušās matu šķips­nas tā, lai tās maksimāli efektīvi pārklātu pliko galvvidu. Lūk, teksts no patenta ap­raksta: “Es patentēju matu sasukāšanas metodi, kas ļauj, izmantojot tikai personas pašas matus, noklāt galvas neapsegtos laukumus. Lai to panāktu, galvas matus sadala aptuveni vienādās šķipsnās. Vienu šķipsnu uzklāj uz plikā galvvidus, otru šķipsnu pārklāj tai pāri. Tā turpina ar atlikušajām šķipsnām, līdz kailais apvidus ir pilnīgi apklāts. Matiem jābūt aptuveni 7-10 cm gariem.” Nav gan minēts, cik gadus pētnieki diendienā ķemmējuši potenciālo plikgalvju matus.

Apvienojoties amerikāņu, dāņu un zviedru biologiem, veikts pētījums un secināts, ka siļķes acīmredzot sazinās purkšķinot.Turot siļķes baseinā, pētnieki noskaidro­ja, ka tās izdod daudzveidīgas skaņas. Uzņemtajos video bija redzams, ka skaņas rodas, izlaižot gaisa burbulīšus no anālās atveres. Skaņu funkcija nav skaidra, tomēr atklājēji domā, ka siļķes tās izmanto savstarpējā saziņā, jo, atrodoties lielā barā, siļķes purkšķināja vairāk. Tā kā Klusā oke­āna siļķe un Atlanti­jas okeāna siļķe ir rūpnieciski nozīmīgas zi­vis, to bioloģijas izpētei tiek pievērsta liela uzmanība. Taču līdz šim siļķu izdotās skaņas bija nepelnīti aizmirstas.

Laureātu vidū ticis arī kāds fiziķis ar profesora grādu, kurš kopā ar grupu veicis pētījumu, kāpēc, cilvēkam ejot, šļakstās kafija. Fiziķu grupa secinājusi, ka pirmām kārtām jāvaino pats kafijas nesējs, jo viņam, nesot kafijas krūzīti, nav vienmērīga gaita. To izlasot, atliek vien nopūsties, kā neienāca prātā šo gudrību pieteikt kā zinātnisku pētījumu un kļūt slavenai. Laikam ar zināšanu par kaut ko nepietiek, vajag arī būt gana drosmīgam, lai to, kas citiem šķiet muļķīgs, aizstāvētu kā zinātnes sasniegumu. Bet pasaule tieši tāpēc ir skaista un interesanta, ka cilvēki ir tik dažādi. Pie tam izpausmēs, kādas vien var iedomāties. Kur muļķība, kur zinātne? Bieži vien atbildi dod laiks un cilvēku vajadzības nākotnē. Šodien uzjautrināmies, bet rīt jau pieņemam kā pašsaprotamu. Tā tai pasaulē notiek.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *