Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Muļķība un zinātne ir blakus

Sarmīte Feldmane
08:38
11.09.2021

Cilvēka prāta lidojumam nav robežu. Un kāpēc gan neļauties meklēt atbildes uz jautājumiem, kas šķiet svarīgi. Vismaz pašam. Varbūt vēlāk izrādīsies, ka tas nozīmīgi sabiedrībai vai pat kādai nozarei. Cilvēka dabā ir visu apšaubīt, neticēt, pasmieties par to, ko nesaprot. Bieži vien ir pamats, bet ne vienmēr.

Vakar notika nu jau pasaulē diezgan zināms pasākums – Antinobela balvas pasniegšanas ceremonija. Jau 31. reizi tika apbalvoti nesenākie sasniegumi, par kuriem saka – “kas sākotnēji liek smieties, bet pēc tam padomāt”. “Ig Nobel” prēmija patiesībā ir Nobela prēmijas parodija, kuras nosaukums radies no vārdu spēles, iepinot tajā angļu vārdu “ignoble”, kas nozīmē “zemisks”. Balvu Harvarda Universitātes studenti piešķir zinātniekiem, kuri ilgstoši strādājuši pie dīvainiem un muļķīgiem zinātniskiem atklājumiem. Toties tās laureātiem pasniedz īstās Nobela prēmijas ieguvēji. “Bieži labi sasniegumi tiek noniecināti to absurduma dēļ. Bieži slikti zinātnes sasniegumi tiek cienīti, par spīti to absurdumam,” pārliecināti balvas sasniegumu vērtētāji.

Pārskatot, par kādiem sasniegumiem, atklājumiem visdažādākajās nozarēs pētnieki pagodināti ar Antinobela balvu, sanāk diezgan jautrs lasāmgabals. Reizē tas arī liecina, kādas tik tēmas un problēmas nemoka pētnieku prātus, ja viņi gatavi veltīt gadus, lai rastu atbildes, atklātu sakarības, zinātniski skaidrotu pašsaprotamo.

Tā fizikas jomā savulaik balvu saņēma japāņu zinātnieki, kuri veica 12 dažādus banāna mizas slīdības pētījumus. Pētījumā izmantoja dažāda klājuma grīdas – parketu, linoleju, dēļu grīdu – un sniegu. Čehijas un Vācijas zinātnieku grupa ilgstoši pētījusi, kādā virzienā  sēžas suņi, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības. Pētījumā izmantoti 37 dažādu šķirņu suņi, un tas ilga divus gadus. Secināts, ka visi suņi vietu izvēlas virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Prēmiju medicīnā sa­ņēmuši amerikāņi, kuri atklāja saistību starp kantrimūzikas klausīšanos un paš­nāvībām. Izrādās, pilsētās, kur radio raida vairāk kantrimūzikas, ir lielāks pašnāvību skaits. Pēc pētnieku domām, tas ir tāpēc, ka šīs mūzikas tek­stos tiek runāts par tādām sadzīviskām lietām kā neveiksmes ģimenes dzīvē, pārmērīga alkohola lietošana un problēmas darbā. Šie teksti ietekmē potenciālos pašnāvniekus.

Vēl viens, nudien noderīgs atklājums, kas arī patentēts. Tā ir speciāla matu ķemmēšanas me­tode, kas domāta vīriešiem plikgalvības priekšpēdējā stadijā un ļauj sasukāt atlikušās matu šķips­nas tā, lai tās maksimāli efektīvi pārklātu pliko galvvidu. Lūk, teksts no patenta ap­raksta: “Es patentēju matu sasukāšanas metodi, kas ļauj, izmantojot tikai personas pašas matus, noklāt galvas neapsegtos laukumus. Lai to panāktu, galvas matus sadala aptuveni vienādās šķipsnās. Vienu šķipsnu uzklāj uz plikā galvvidus, otru šķipsnu pārklāj tai pāri. Tā turpina ar atlikušajām šķipsnām, līdz kailais apvidus ir pilnīgi apklāts. Matiem jābūt aptuveni 7-10 cm gariem.” Nav gan minēts, cik gadus pētnieki diendienā ķemmējuši potenciālo plikgalvju matus.

Apvienojoties amerikāņu, dāņu un zviedru biologiem, veikts pētījums un secināts, ka siļķes acīmredzot sazinās purkšķinot.Turot siļķes baseinā, pētnieki noskaidro­ja, ka tās izdod daudzveidīgas skaņas. Uzņemtajos video bija redzams, ka skaņas rodas, izlaižot gaisa burbulīšus no anālās atveres. Skaņu funkcija nav skaidra, tomēr atklājēji domā, ka siļķes tās izmanto savstarpējā saziņā, jo, atrodoties lielā barā, siļķes purkšķināja vairāk. Tā kā Klusā oke­āna siļķe un Atlanti­jas okeāna siļķe ir rūpnieciski nozīmīgas zi­vis, to bioloģijas izpētei tiek pievērsta liela uzmanība. Taču līdz šim siļķu izdotās skaņas bija nepelnīti aizmirstas.

Laureātu vidū ticis arī kāds fiziķis ar profesora grādu, kurš kopā ar grupu veicis pētījumu, kāpēc, cilvēkam ejot, šļakstās kafija. Fiziķu grupa secinājusi, ka pirmām kārtām jāvaino pats kafijas nesējs, jo viņam, nesot kafijas krūzīti, nav vienmērīga gaita. To izlasot, atliek vien nopūsties, kā neienāca prātā šo gudrību pieteikt kā zinātnisku pētījumu un kļūt slavenai. Laikam ar zināšanu par kaut ko nepietiek, vajag arī būt gana drosmīgam, lai to, kas citiem šķiet muļķīgs, aizstāvētu kā zinātnes sasniegumu. Bet pasaule tieši tāpēc ir skaista un interesanta, ka cilvēki ir tik dažādi. Pie tam izpausmēs, kādas vien var iedomāties. Kur muļķība, kur zinātne? Bieži vien atbildi dod laiks un cilvēku vajadzības nākotnē. Šodien uzjautrināmies, bet rīt jau pieņemam kā pašsaprotamu. Tā tai pasaulē notiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi