Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Modernie vecvecāki

Monika Sproģe
11:15
21.09.2016
2

To, cik liela nozīme jauniešu dzīvē ir digitālajām ierīcēm, sociālai tīklošanai un virtuālajām kopienām, vairs neviens neapšauba. Vienīgi līdztekus šīm iespējām sociologi tracina sabiedrību ar draudiem un briesmām, ko šīs iespējas slēpj.

Interesanti uzzināt, ka pusaudži vairs nesaprot rokas pulksteņa nozīmi, jo viņu skatījumā tā ir ierīce, kas pilda tikai vienu funkciju-proti, rāda tikai laiku. Ja pulkstenis apzīmē statusu, ir darināts no Svarovski kristāliem, tad šādas aproces nēsāšanai, iespējams, ir kāda nozīme, bet tā ir zināma pašam nēsātājam vai konkrētai sabiedrības grupai, kas zina pulksteņa vērtību.

Jaunieši reti nēsā rokas pulksteni, jo viņu pārraudzībā ir multifunkcionāla ierīce, kas rāda laiku, ļauj fotografēt, no rīta pamodina, atskaņo mūziku, tumsā kalpo kā kabatas lukturītis, ziņo, kāda būs diena, lai zinātu, ko ģērbt mugurā, informē par svarīgāko pasaulē, pasaka priekšā autobusa sarakstu un vienlaikus ļauj būt nepārtrauktā saskarē kā ar ģimeni, tā ar draugiem, un tas nebūt nav viss, ko spēj viens mobilais tālrunis.

Veicot pētījumu par digitālo ierīču ietekmi un komunikācijas plaisām starp paaudzēm, atklājās būtiska nianse. Proti, vairs nevar runāt par jauniešiem kā vienīgajiem, kuri izmanto šo ierīču priekšrocības. Drīzāk jāteic, ka sabiedrības daļa, kura nelieto datorus, nedz mobilos sakarus, ar katru gadu samazinās. Paaudze, kas dzimusi sešdesmitajos gados, it īpaši ja atrodas pilsētvidē un strādā birojā, ārkārtīgi brīvi pārvalda tās pašas iespējas, kuras izmanto jaunieši. Bet pusaudžu vecāki ir tikpat iesaistīti virtuālajā pasaulē kā viņu bērni. Robežšķirtne ir kļuvusi ārkārtīgi plāna un caurspīdīga.

Tagad vecvecāki ar mazbērniem sazinās, izmantojot tādas aplikācijas kā WhatsApp, kur saziņa iespējama bez maksas. Ja Muris izdzinis Reksi no būdas un pats tajā saldi guļ, tad ome to veikli var nofotografēt un ar to pašu mirkli bildi nosūtīt mazmeitai, kas tobrīd, iespējams, sēž garlaicīgā mācību stundā. Atpakaļ atnāk ikoniņa, kas apzīmē smieklus, un mūsdienīgā ome to saprot. Jā. Daudzas omes un opīši šodien brīvi pārvalda Skype, jo tas ir logs uz saziņu ar mazbērniem, kuri dzīvo ārzemēs. Uz Latviju mazbērni atbrauks tikai vasarā, tāpēc mūsdienu vecvecāki ir kļuvuši ļoti prasmīgi digitālo ierīču izmantošanā.

Lai ko arī neteiktu, iznāk, ka jaunieši tomēr maina pasauli, bet pieprasījums rada arvien lielāku piedāvājumu.

Apliecinot moderno tehnoloģiju lietderību un daudzo aplikāciju pieejamību, varu teikt, ka manas tīnītes atklāj sevī arvien jaunus kulināra talantus, jo, lai cik pavārgrāmatu nebūtu mājas grāmatplauktos, tās nav radījušas viņās vēlmi gatavot saldos ēdienus vai cept kūkas. Turpretī, redzot video, kurā kāds cits bērns soli pa solim parāda, kā jāgatavo, piemēram, brauniji, meitas atdarina redzēto, līdz nonāk pie garšīga, smaržīga un skaista rezultāta. Un kas pēc tam? Skaisti noformē, paņem mobilo tālruni, nofotografē un ziņu nosūta ar piezīmi: “Omīt, redzi, kas man sanāca!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
17

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
20

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
62

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
60

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
38
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi