Raksti

Domas

Mīkla atminēta, jautājumi paliek

Sandra Trēziņa

Liekas, valdībai izdevies atminēt mīklu: kas būs tas, kas vakcinācijas pretiniekus piespiedīs vakcinēties. Idejas bijušas dažādas: loterija, naudas balvas, privilēģijas vakcinētajiem u.c., taču par ietekmīgāko līdzekli sabiedrības pārliecināšanā vakcinēties pret “Covid-19” izrādījies drauds atlaist no darba. Ir jau ir vēl protests arī pret šo paņēmienu, lepno un drosmīgo netrūkst, bet statistika rāda – vakcinācijas centros ir rindas, potēšanas tempi aug, svarīgāks par visu izrādījies saglabāt darbu, kas nozīmē nodrošināt sevi un ģimeni.

Vēl jau cīņa nav galā. Daži mēģina izlaipot krāpjoties, uzņemoties tik riskantus paņēmienus kā viltus sertifikāti vai (prātiņ, nāc mājās!) apzinātu inficēšanos ar “Covid-19” . Cik “neuzvarēto” būs palicis, redzēsim ap 15.novembri, kamēr tie, kas, pacēluši balto karogu, zobus sakoduši, atloka piedurkni un līdzīgi Mirttantei (filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”) saka apmēram tā: “Še! Nu tad dur ar!” Jā, lai nu bez kā, bet bez iztikas līdzekļiem palikt ne katrs var atļauties. Un ir patiešām žēl, ka cilvēki šajā situācijā jūtas dusmīgi, pazemoti, nospiesti uz ceļiem, nepārliecināti par izvēles pareizumu. Diemžēl sabiedrības kopējā labuma vārdā valdība nevarēja gaidīt, kad katrs pats iegūs pārliecību par vakcinācijas nepieciešamību, arī drošumu.

Mīkla it kā atminēta, bet mazo jautājumu par to tomēr netrūkst, un viens no tiem – kāpēc tā notiek? Kāpēc liela daļa cilvēku, arī izglītoto, inteliģento, netic zinātniekiem, speciālistiem, valdībai? Kas pie tā vainīgs? Ne jau tikai sociālie tīkli, kuros pārsvaru ņem vakcinācijas pretinieku viedoklis! Te nu laikam darbs dažādiem pētniekiem no sociologu, psihologu – un ne tikai – puses.

Par atminēto mīklu valdībai veltot iedomātus aplausus, iedomājos par kādu citu mums kopīgi atrisināmu rēbusu, kurš pandēmijas dēļ palicis it kā ēnā un tādēļ uzņem apgriezienus. Atkal un atkal saņemam apliecinājumus, kas notiek ar mūsu Zemi: kūst ledāji, tiek izcirsti meži, avarējuši kuģi piesārņo okeānus, jūras, citur veidojas jauni tuksneši, pasauli pārpludina nepārstrādāti un nepārstrādājami atkritumi, kas sagandē visu dzīvo. Ir tikai laika jautājums, kad tas atmaksāsies pašam cilvēkam. Kā to apturēt? Domāju, kovida uzdotā mīkla pret to ir tikai sīkums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *