Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Mēs esam tik līdzīgi

Sandra Trēziņa
13:07
20.10.2020
1

“No rīta pieceļoties, es pilnīgi noteikti zināju, par ko negribētu rakstīt,” sākot savas pārdomas, citēju žurnāla “Ieva” redaktori Danu Sinkēviču. Protams, ļoti negribētos rakstīt par “Covid-19”. Vai tas izdosies, nezinu, jo nepārtraukti pienāk jaunas un jaunas ziņas par šo globālo nelaimi. Tomēr mēģināšu, atceroties 2019. gada vasaru, kad par korona vīrusu neviens vēl neko nezināja. Tiesa, arī šīs pārdomas sais­tītas ar skumjo, ne priecīgo, jo mana uzmanība tiek pievērsta Armēnijai, kurā noris karadarbība ar Azerbaidžānu.

Esmu piekritēja hipotēzei, ka viss un visi uz Zemeslodes esam saistīti kā ar neredzamu tīklu. Ja kādā vietā tīkla pavedienu parauj, tas rada rezonansi visā tā apjomā un agrāk vai vēlāk tādā vai citādā veidā sekas izjūtam katrs. Tādēļ vienaldzīgi palikt nevaram ne pret ko, kur notiek kaut kas nepareizs. Ja nu vienīgi tad, kad par to neko nezinām.

Notiekošais Armēnijā mani īpaši uzrunā, jo 2019. gada vasarā dažās dienās paspēju šo valsti un cilvēkus mazliet iemīlēt. Par lielu pārsteigumu sev pašai, saskatīju, cik daudz kopīga mums, ziemeļniekiem, līdzenumu ļaudīm latviešiem, ir ar dienvidniekiem, kalnu apvidu apdzīvojošiem armēņiem. Vai tas būtu tādēļ, ka esam teritorijas ziņā mazu valstu iedzīvotāji, vai tādēļ, ka kaimiņos ir nedraugi, vai tādēļ, ka mūsu tautu vēsturē saskatāmi līdzīgi centieni pēc brīvības, neatkarības, pārdzīvojot gan genocīdu, gan tautiešu došanos brīvprātīgā trimdā, lai glābtu dzīvību? Arī nesenākajā vēsturē, izrādījās, mums bijuši līdzīgi pārdzīvojumi, kad savu neatkarību panācām ar miermīlīgu, ļoti saliedējošu un visaptverošu vienotību un pārliecību, ka brīvība mums pienākas, ka esam tās vērti.

Īpašas simpātijas izraisījis kalnu ļaužu sīkstums, cīnoties ar akmeņaino zemi, stāvajām, pat klinšainajām nogāzēm, kur tiek gan labība izaudzēta, gan lopi izganīti, gan mājas, pilsētas uzbūvētas, gan gadsimtiem saglabātas baznīcas, klosteri, kas vai nu uzbūvēti pašās smailākajās, pašās skaistākajās kalnu virsotnēs, vai izcirsti klintīs.

Simpātiska armēņu tauta likās ar viņu pašlepnumu, ar ticību, ka izvēlētais ceļš un virziens ir pareizs, ka viss panākams ar savu darbu, saviem spēkiem. Jāatzīst, ka Latvija dzīves līmeņa ziņā ir daudz tālāk priekšā Armēnijai un lielā mērā tas noticis, pateicoties iestājai Eiropas Savienībā. Bet armēņi, lai gan, no mūsu redzesloka lūkojoties, dzīvo vēl tādā kā Padomju Savienības laika līmenī, nekurn un nebēdā par daudzajām nepilnībām, zemajām algām, pensijām, sliktajiem ceļiem. Radās iespaids, ka viņi skaidri redz, tic un zina – viss būs labi.

Ļoti gribētos, lai Armēnijai viss patiešām būtu labi, lai pārsvaru ņem labas gribas un cilvēcības saprāts, jo patiesībā jau arī otrā pusē – Azerbaidžānā – ir tādi paši skaisto kalnu zemes iedzīvotāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi