Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Mazs bij’ tēva novadiņš

Sandra Trēziņa
13:13
05.11.2018
2

Prātā palikusi kāda līdzība par procesiem, kas vērojami sabiedrībā: “Kādā uzņēmumā mainījās vadība. Iepriekšējais direktors, atstādams amatu, sagatavoja trīs aploksnes un pasniedza tās savam pēctecim, paskaidrodams: “Kad jutīsi, ka iecerētais nevedas, atver pirmo aploksni; kad saņemsi pārmetumus par neatrisinātām problēmām, atver otru aploksni; bet, kad sapratīsi, ka neko daudz nespēj mainīt, būs pienācis laiks atvērt trešo aploksni.” Jaunais vadītājs sāka darbu enerģiski, līdz sajuta vajadzību atvērt pirmo aploksni. Tajā bija rakstīts: “Novel visu vainu uz mani!” Neizbēgami pienāca laiks atvērt arī otru aploksni, kurā atradās padoms: “Reformē visu!” Bet, kad vairs nelīdzēja arī šis ieteikums, nācās atvērt trešo aploksni. Tajā vadītājs izlasīja norādījumu: “Sagatavo trīs aploksnes!”” Pavisam īsi šo līdzību varētu pateikt: viss attīstās pa spirāli!

Šobrīd par to atcerējos, jo atkal sākušās runas par reģionālo reformu. Nemaz ne tik sen, 2009. gadā, to jau piedzīvojām. Tik daudz strīdu, ambīciju, emociju, viedokļu dažādības nācās novērot, līdz no 26 rajoniem izveidoja 109 novadus. Jāatzīst, vēl tagad neesam pieraduši pie jaunā iedalījuma, saprast, kur kurš novads atrodas, kurš pagasts, apdzīvota vieta katram piederas. Atceros, cik daudzi bija pret reformu, bet tā tomēr notika – arī pret cilvēku gribu, arī uzspiesti: būs tā, un viss! Toreiz, ja nemaldos, galvenais arguments bija likvidēt pastāvošo rajonu administrācijas, kas taču “nedarīja neko citu, kā vien tērēja naudu”. Tikai vēlāk tapa skaidrs, ka īsti nav neviena, kas saprastu, kā veidot sabiedrisko satiksmi, ceļu sakārtošanu, izglītības, ārstniecības iestāžu tīklu. Liekas, pamazām šie jautājumi sakārtojas, novadi izstrādājuši savus normatīvos aktus, izveidojuši savus karogus un ģerboņus, kad – še tev! – vajadzīga jauna reforma. Starp esošajiem novadiem ļoti daudz tādu, kas pārāk mazi, pārāk nespējīgi pildīt visas funkcijas un, galvenais, nespēj apgūt Eiropas Savienības fondu naudu. Protams, atkal tiek pieminēti nelietderīgie izdevumi administrācijai. Jocīgākais, ka veiksmīgākie esot tie novadi, kas palikuši bijušo rajonu robežās…

Un katram jāizdara secinājums, ka būt mazam nav ne labi, ne izdevīgi. Lielais nāks un uzvarēs: likvidēs mazas skolas, ļaus (liks) izmirt mazajām saim­niecībām, uzņēmumiem, mazajiem pagastiem, pilsētām, pazust mazizmantotiem ceļiem. Bet kurš zina, kas ir liels, kas mazs? Kas un kad būs tiesīgs pateikt: “Stop!” Paši taču sakām, ka Latvija ir maza, latviešu tauta mazskaitlīga, latviešu valoda arī … Varbūt tāpēc neizdevīga, neekonomiska, varbūt pievienosimies kaut kam, ko uzskatām par gana lielu un varenu, un nebūs ne jāstrīdas, ne galva par kaut ko jālauza.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
39

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
36

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi