Raksti

Domas

Mākslas “rūpniecības” pilsēta

Mairita Kaņepe

Vai tiešām priekšstats par to, ka Cēsis vienmēr bijušas mikrouzņēmumu pilsēta, būtu īsti pareizs? Cēsīs taču vienmēr bijušas rūpnīcas. Tās būvējušās dažādos laikos.

A/s “Augļu dārzs”, pēc tam Cēsu alus rūpnīca un tagad starptautisks uzņēmums “Cēsu alus”. Katrā posmā ar ziedu laikiem, ar modernām tehnoloģijām, ar darba vietām, mūsdienās ar rūpniecisku kompleksu ārpus pilsētas vēsturiskās daļas, bet vēsturiskie brūža mūri gadus desmit kalpojuši radošajām industrijām. Cēsu Mākslas festivāla komanda iesāka ko nebijušu – ar laikmetīgo mākslu pievērst sabiedrības uzmanību kādreizējām rūpnieciskām vietām. Tā vecais brūzis pie Pils parka kļuva laikmetīgs. Tā teritorijā pabijuši tūkstošiem ļaužu laikmetīgās mākslas izstādēs. Un pienāca brīdis, kurā nolaistā rūpnieciskā teritorija piesaistīja investora uzmanību. Cēsnieki jau redz maketu, kas šajā vietā taps.
Vēl viena no iespaidīgākajām – Cēsu autoremontu rūpnīca – bija liels darba devējs pilsētā. Privatizācijas laikā tā piedzīvoja citas būtiskas pārmaiņas, šobrīd lielajā teritorijā turpinās rūpnieciska darbība, bet te adreses ir jau vairākiem mazākiem uzņēmumiem.

Cēsu Mākslas festivāls bija tas, kurš pagājušajā vasarā cilvēku tūkstošus atkal atveda uz Lenču ielu, tikai šoreiz iepretī vecajai alus darītavai, vietā, kur saglabājusies pamesta uzņēmējdarbības vide – bijušās noliktavas, garāžas. Festivāla apmeklētājus izbrīnīja arī fakts, ka komunisma celšanas laikā tieši līdzās Maija parkam lielgabarīta garāžu komplekss kalpojis Padomju armijas militārās tehnikas izvietošanai. Taču tagad, kad māksla ir atdzīvinājusi kādreizējo slēgto vietu, sākusies investora darbība. Pie celtniecības vārtiem rakstīts, ka te veidos biroju un darījumu centru.

Taču pilsētā noslēgts aizvien stāv pamatīgs rūpniecisks centrs, un tas ir Raiņa ielas malā pa ceļam uz autoostu. Pienācis laiks, lai Cēsu Mākslas festivāls ar savu “garo roku” – efektīgajām laikmetīgās mākslas izstādēm – iesniegtos šajā teritorijā. Uz jautājumu, vai tas varētu notikt jau drīz, mākslas festivāla direktors Juris Žagars saka: “Jau šovasar!” Starp Latvijas Neredzīgo biedrību, kurai pieder rūpnieciskā teritorija, un mākslas festivāla komandu panākta vienošanās, ka ražošanas cehi tiks atvēlēti mākslas izstādei. Cēsnieki atcerēsies, ka kādreiz vājredzīgie cilvēki šeit strādāja pie konveijeru līnijām. Pazīstamākā produkcija bija metāla vāciņi produktu konservēšanai burkās.

Pilsētas centrālajā daļā vairs nebūs citu tik piemērotu vietu, kur izvērsties mākslas “industrijai”. Par laikmetīgās mākslas centra celšanu spriež Rīgā, arī par koncertzāli spriež, bet Cēsīs jau piecus gadus koncertzāle dod lielu pienesumu. Ir pamats cerēt, ka pēc vasaras rūpnieciskie korpusi Raiņa ielā kļūs par veselu muzeju. Turklāt daudz ātrāk, nekā laikmetīgās mākslas muzejs galvaspilsētā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *