Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Mācīties glābt dzīvību varam katrs

Iveta Rozentāle
17:53
07.08.2022
6

Elpināšana, sirds netiešās masāžas veikšana – tās ir ļoti būtiskas prasmes, ja vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kuri mums līdzās nokļuvuši nelaimē – vai nu pēkšņu veselības problēmu, vai kāda negadījuma dēļ. Šīs prasmes mācāmies autoskolā un arī citviet. Speciālisti iesaka laiku pa laikam iemaņas arī atjaunot, lai izšķirošā brīdī spētu rīkoties visatbilstošāk. Lasot par cilvēkiem, kuri paveikuši gluži neticamo, kritiskās situācijās atdzīvinot līdzcilvēku, aizdomājos, cik daudzi no mums reāli šādu palīdzību spētu sniegt.

Mediķi atgādina, ka tad, kad cietušais neelpo un ir apstājusies sirdsdarbība, viņa dzīvībai izšķiroša ir palīdzība pirmajās minūtēs, tāpēc iznākums var būt atkarīgs no līdzās esošo cilvēku spējas un gatavības to sniegt. Nav tā, ka cilvēkam pilnībā jāatceras, kā palīdzēt, var zvanīt arī uz ārkārtas numuru 113,    dispečers pa tālruni dos norādes, kā palīdzēt cietušajam, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Lai arī vairākkārtīgi esmu mācījusies, kā sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, kad vienā no pasākumiem bija iespēja praktizēt savas zināšanas uz speciāla manekena, mediķi joprojām varēja pamācīt, kā labāk turēt rokas, cik ciešam un ātram būt uzspiedienam, lai varētu sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tātad arī apgūtas prasmes noteikti var uzlabot.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jubilejas reizēs pasniedz apbalvojumus ne tikai darbiniekiem, bet arī ar medicīnu nesaistītiem cilvēkiem, kuri spējuši operatīvi reaģēt un glābt bērna vai pieaugušā dzīvību, drosmīgi rīkoties kritiskās situ­ācijās, sniedzot pirmo palīdzību, līdz ierodas neatliekamie. Lasu par tādiem cilvēkiem un apbrīnoju viņu zibenīgo reakciju, spēju neapjukt un rīkoties.
Šogad apbalvojumu saņēma arī sieviete, kura, uzzinot, ka bērns iekritis ūdenī un neelpo, skrienot uz notikuma vietu, mēģinājusi atcerēties atdzīvināšanas algoritmu bērnam, saukusi, lai klātesošie jau elpina, un pieskrienot uzsāka sirds netiešo masāžu, lai nodrošinātu skābekli cietušā smadzenēm un citiem orgāniem. Atbraukušajiem mediķiem par meitenītes dzīvību bija jācīnās vēl vairākas stundas, līdz izdevās atjaunot sirds ritmu un elpošanu. Bet sievieti, kas pratusi mirklī novērtēt situāciju un glābt bērnu, daudzi apbrīnojuši ne tikai par zibenīgo rīcību, bet arī prasmi palīdzēt un reizē atzinuši, ka viņiem būtu trūcis zināšanu, lai to izdarītu.

Gadu gaitā sniegtie apbalvojumi cilvēkiem, kas neatliekamās situācijās glābuši kāda dzīvību, stāsta par pašaizliedzību, uzņēmību un, protams, zināšanām. Piemēram, trīs jaunieši,  pasažieri mašīnā, kas avarēja, jo šoferim bija sākušās pēkšņas veselības problēmas un viņš bija bezsamaņā, neelpoja, nomainot cits citu, veica sirds netiešo masāžu, līdz ieradās mediķu brigāde. Tuvinieku prasme veikt sirds netiešo masāžu izglāba kādu vīrieti, kuram sākās asas sāpes krūtīs, viņš zaudēja samaņu, apstājās sirdsdarbība. Zināšanas, kā palīdzēt dzīvībai bīstamā situācijā, ļāva vecmāmiņai izglābt divgadīgo mazbērnu, kas bija iekritis piemājas dīķi un kuram, kad viņu izvilka no ūdens, nebija dzīvības pazīmju. Vecmāmiņa nekavējoties uzsāka atdzīvināšanas pasākumus, bērns slimnīcā tika nogādāts, jau atguvis samaņu.

Mēs neviens nevēlamies, lai notiktu nelaime. Tajā pašā laikā, lai nelaime neizvērstos par traģēdiju, ļoti svarīgas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tas attiecas gan uz pirmās palīdzības sniegšanu, gan prasmēm izkļūt no ugunsgrēka un citām ārkārtas situācijām, kur izšķiroša ir katra minūte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
35

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
55

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi