Raksti

Domas

Luksofori, motorolleri un es

Sandra Trēziņa

Kad Cēsu pašvaldība nolēma pilsētā izmēģināt dažādus luksoforu režīmus atsevišķu krustojumu satiksmes regulēšanai, radās gandrīz mazais haoss. Vienu dienu krustojums bija jāšķērso, ievērojot trīs gaismu signālus, citu dienu tikai dzelteno mirgojošo, vēl kādu – vispār bez luksofora gaismām. Nebija nemaz tik viegli ātri izdomāt, kā nu katrā konkrētajā situācijā jārīkojas. Jāatzīst – vieglāk tomēr bija iet pa ierastajām sliedēm. Jaunā situācija prasīja būt redzošākam, uzmanīgākam, iecietīgākam, jo gadījās, ka citi satiksmes dalībnieki brauc pa vecam.

Atvaļinājumam beidzoties, kas nozīmē arī biežāku sēšanos pie stūres, konstatēju, ka īpaši ar to iecietību tā ir, kā ir. Kā nu ne! Man pa priekšu braucošais auto izdomā nogriezties pa kreisi neatļautā vietā! Nākas bremzēt un, protams, pukoties. Tūlīt gan atgādinu sev, ka vērts atcerēties atvaļinājumā laikā Bali salā piedzīvotais.

Luksofori tur ir reta parādība, bet satiksme, kuras galvenie dalībnieki ir motorolleri, – nepārtraukta kā palu laikā plūstoša upe. Satiksmes negadījuma neviena; traumēti auto – ļoti reti; sastrēgumi tikai tur, kur luksofori; policijas klātbūtne minimāla. Kā novērojām, galvenais nosacījums drošai satiksmei – uzmanība un iecietība citam pret citu. Neviens no satiksmes dalībniekiem nerāda dusmīgus žestus arī tad, ja kādam ir vajadzība braukt pret norādīto satiksmes virzienu. Īpaša attieksme ir pret gājējiem un pārejām. Pārejas netiek ņemtas vērā, gājēji gan. Viņiem tikai jāpaceļ izstiepta roka pret satiksmes plūsmu un droši jāiet pāri! Bet, ja esat kādas viesnīcas vai restorāna klients, pāri ielai pārvedīs īpaši šim uzdevumam algots cilvēks.

Viss vienkārši, draudzīgi un droši.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *