Raksti

Domas

Līdztiesība

Jānis Gabrāns

Pirmdien televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kas bija veltīts dzimumu vienlīdzībai, radīja pārdomas. Lai arī Zviedrija zināma kā attīstīta un sociāli nodrošināta valsts, tās politika – skolot bērnus dzimumneitrāli – man nav īsti saprotama. Tas it kā tiek pamatots ar cīņu pret dzimumu diskrimināciju, bet vai tur netiek nojauktas citas, daudz svarīgākas barjeras? Vai tad vienlīdzība nevar pastāvēt arī tad, ja sieviete ir sieviete un vīrietis ir vīrietis? Zviedrijas politikas atbalstītāji uzreiz teiks, ka esmu konservatīvs, ka manī spēcīgi dzimumu stereotipi. Kas ir dzimumu stereotips? Tas, ka sieviete izskatās kā sieviete? Vai gribot visus padarīt vienādus, mēs tikai nenodarām postu. Kā tika teikts sižetā, ja Zviedrijas bērnudārzā meitenes vēlas spēlēties ar lellēm, izrādās, audzinātājas tās nemaz tik vienkārši nevar dot, šī vēlme esot jāanalizē. Arī grāmatas ar princesēm neesot labas, jo laikam rada nepareizu priekšstatu par to, kādai jāizskatās meitenei, sievietei. Tiesa, nezin kāpēc Zviedru karaliskajā ģimenē karalis Kārlis Gustavs visos attēlos, TV sižetos uzskatāmi atbilst vīrieša stereotipam, bet karaliene Silvija ir klasiska sieviete. Tad jau arī viņiem vajadzētu būt dzimumneitrāliem.

Runājot par dzimumu diskrimināciju, vai par to Latvijā liecina tas, ka šajā Saeimā ievēlēta 31 sieviete?
Taču vislielākās pārdomas raisīja tas, ka Zviedrijā radīts dzimumu neitrāls apzīmējums un tiek norādīts, ka bērni jāsauc tajā. Nevis zēns vai meitene, bet….. Latviešu valodā jau īsti nav tāda apzīmējuma, tad būtu laikam jālieto apzīmējums – tas. Tad nu katrs var iztēloties, kā jaunā māmiņa uz jautājumu, kas ir piedzimis, atbild – tas. Un ko teikt ārstam, kad topošā māmiņa iet uz ultrasonogrāfa apskati, lai uzzinātu, kas gaidāms? Ārstam jāsaka – jums būs tas. Man nezin kāpēc liekas, ka ar to tiek braukts pamatīgās auzās, bet atzīstu, ka esmu jau samērā sens un konservatīvs.

Varbūt pareizāk būtu pētīt, nevis to, kādu sliktumu nodara šie dzimumu stereotipi, bet kāpēc tie tiek mainīti, kaut pastāvējuši kopš pasaules radīšanas, vai tiem, kuri atbalsta Darvina te­oriju, kopš laikiem, kad cilvēks nokāpa no koka.
Ja sabiedrībā ir daži citādi domājošie, vai tāpēc visai sabiedrībai jākļūst tādai kā šie daži? Te līdzīgs piemērs ar maziem bērniem pasākumā. Tiek teikts, ka bērnam jāļauj darboties, kā viņam patīk (skriet, lēkāt, skaļi runāt), bet vai tāpēc, lai viens bērns varētu izpausties, jācieš 99 procentiem pasākuma, koncerta apmeklētāju? Kāpēc netiek aizsargātas viņu tiesības?
Ja kādam nav dzimumu identitātes, vai tāpēc visai sabiedrībai jākļūst dzimumneitrālai? Un būsim ne zēni vai meitenes, ne vīrieši vai sievietes, bet kaut kas pa vidu?

Lai saka ko grib, tam nepiekritīšu, bet turēšos pie vārdiem, kas lasāmi Bībelē: “vīrieti un sievieti Viņš radīja.” Nevis to un to.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *