Raksti

Domas

Līdzsvara punkts – mājdzīvnieks

Iveta Rozentāle

Mājdzīvnieks silda sirdis kā maziem, tā lieliem, kā ģimenes cilvēkiem, tā vienatnē dzīvojošajiem. Laiku pa laikam aizdomājos, cik mūsu dzīvē nozīmīga loma ir četrkājainajiem mīluļiem.
Vispirms jau prātā nāk psiholoģiskais aspekts – vai gan var būt kas nomierinošāks par kaķi, kurš, ieritinājies klēpī un ļaujoties glāstiem, uzsāk murrāšanas seansu. Tāpat suns, kurš ieraušas blakus saimniekam vai, lielākam esot, ar purniņu pabakstot saimnieka roku, uzprasa, lai tam pakasa aiz auss vai noglauda. Telpa, kurā ir mājas mīlulis, vienalga suns vai kaķis, vai vēl kāds cits dzīvnieks, nekad nebūs tukša, un cilvēks līdz ar to nebūs vientuļš. Daudzi jo daudzi ar saviem mīluļiem arī sarunājas – prasa, kā pa dienu gājis, un pēc lolojumu izturēšanās mēģina nolasīt viņu domas. Arī pētījumi apstiprina, ka mājdzīvnieki samazina cilvēku vientulību un sociālo izolāciju, kā arī trauksmi un pat depresiju. Bet izrādās, kaķa murrāšana ir ne vien nomierinoša, bet pat dziedējoša, jo peļu junkuri murrā tādā frekvencē, kas palīdz ātrāk sadzīt brūcēm un kauliem.

Dzīvnieks, jo īpaši suns, vienmēr priecāsies, kad cilvēks no rīta pamodīsies vai atnāks pēc darba mājās. Protams, kaķis ar savu neatkarīgo raksturu var turpināt arī laiski gulēt, bet suns, lai ko pirms tam būtu darījis, skries sasveicināties un paudīs savu beznosacījuma mīlestību. Tajā brīdī nogurums kaut kur izplēn un sliktā oma atkāpjas, un, pabužinot tik mīlestību alkstošo dzīvnieku, daudzas raizes ir kā ar roku atņemtas. Glaudīšana ir fizisks pieskāriens, kas arī mums ikvienam ikdienā ir tik ļoti nepieciešams, bet mīluļu vērošana nevilšus mēdz izraisīt smaidu, un tad nemanāmi organismā izstrādājas laimes hormons. Cilvēki no dzīvniekiem var mācīties dzīvesprieku, satikšanas prieku un dzīvošanu šajā mirklī.

Mīluļi palīdz sajust to mirkli šeit un tagad, nevis domāt par aizvadītajām stundām darbā vai raizēties par neskaidro nākotni, dzīvnieks grib spēlēties, grib doties pastaigāties. Un cilvēks, kurš uzņēmies rūpes par viņu, labprāt to arī dara neatkarīgi no laikapstākļiem vai ikdienas aizņemtības. Turklāt ar mājdzīvniekiem nav jādiskutē ne par politiku, ne jauniem “Covid-19” saslimšanas gadījumiem, reizēm tik jāsabar par kādu sastrādātu blēņu, bet tas nemazina viņu prieku par saviem saimniekiem – dienu no dienas. Ar dzīvniekiem nav sajūtas, ka tie mūs apdraud un ka no viņiem būtu jāuzmanās, tāpēc arī cilvēki, kas ar citiem mēdz būt atturīgi un vēsi, sargājot savas robežas, dzīvnieku priekšā mēdz izplūst mīļuma izpausmēs. Tādas nu tās dzīvnieku spējas ir.

Pētījumi pierādījuši mājdzīvnieku būtisko nozīmi cilvēku veselībā. Protams, zināms, ka izstaigāšanās nevienam nekad par sliktu nav nākusi, tomēr ilgu gadu pētījumi parāda, ka, piemēram, mājas mīluļu saimnieki mazāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc retāk piedzīvo insultu vai infarktu. Tāpat arī viņiem ir labāks holesterīna līmenis un zemāks asinsspiediens. Un būtībā arī kaķu laiskā gulšņāšana mums atgādina – vienmēr jāatceras par mirkli atpūtai. Atpūta arī ir būtiska, lai cilvēks atjaunotos, būtu vesels un apmierināts ar dzīvi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *