Raksti

Domas

Lētākā cena

Jānis Gabrāns

Kādam pārsteidzoši, kādam, iespējams, jau paredzami beidzies konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada. Jau rakstījām, ka konkursā bez pasūtījuma pagaidām palika uzņēmums “CATA”, bez līgumiem arī virkne citu pašvaldībām piederošu pasažieru pārvadātāju: “VTU” (Valmiera), “Ventspils reiss”, “Jēkabpils autobusu parks”.

Autotransporta direkcijā skaidro, ka šie uzņēmumi nav spējuši konkurēt ar piedāvātājām cenām. Iespējams, ar reālām cenām, jo pieder pašvaldībām un tās prasa ievērot visas likumdevēja prasības.

Patiesībā rezultāti liek domāt, kāds tad ir šāda konkursa iemesls. Saprotu, jābūt konkurencei, neviens līgums nevar būt akmenī iecirsts tāpēc vien, ka šie uzņēmumi savā jomā darbojušies gadu desmitiem, bet varbūt kaut kur dziļi zemtekstos tomēr ir vēlme pašvaldības uzņēmumus vienkārši izspiest no tirgus? Tā teikt, sākas otrā privatizācija. Jo kaut kā grūti ticēt, ka reāli (nevis uz papīra) lētāks piedāvājums var būt Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, kuri atbilstoši rezultātiem tagad sniegs pakalpojumus Latvijā. Piemēram, lotē “Valmiera, Valka, Smiltene” par uzvarētājiem atzīta apvienība SIA “Sabiedriskais autobuss” un UAB “VLASAVA”. Pēdējā ir Lietuvas kompānija, bet “Sabiedriskais autobuss” pieder uzņēmumam “B-Buss”, tā īpašnieki ir kāda Īrijā reģistrēta kompānija. Ap šo uzņēmumu mediju telpā virmo dažādas runas un aizdomu ēnas.
Interesanti, ka Madonas lotē uzvarēja “Tukuma auto”, kurā 91,2 procenti pieder Igaunijas uzņēmumam “Hansabuss”. Pieļauju, šiem pārvadātājiem ir pilnīgi skaidrs, kā viņi sev jaunās teritorijās nodrošinās autobusus, remontbāzes, šoferus un visu pārējo. Taču cilvēkam no malas tā vien gribas kļūt aizdomīgam, proti, ka rezultātā ar šo lētāko cenu neko nevarēs paveikt, bet tad jau citu pārvadātāju konkrētajā reģionā vairs nebūs un varēs diktēt cenas.

Konkursa rīkotāji nemitējas atgādināt, ka tagad visiem pasažieriem būs pieejams vienāds pakalpojuma līmenis, piesaucot gan iespēju norēķināties ar maksājamu kartēm, videonovērošanu un citas. Jāatgādina, ka šo novitāšu vieni no pirmajiem ieviesējiem bija “CATA”, viņi iespēju maksāt ar bankas kartēm savos autobusos ieviesa jau 2017.gadā.

Skaidrs, ka vēl būs sūdzības, pārsūdzības un kas tik ne vēl, bet nākas aizdomāties par to, kas notiks ar šiem uzņēmumiem, ja tie patiešām paliks bez līgumiem. Tiks atlaisti šoferi, pārdoti autobusi un aizejot izslēgta gaisma? Šobrīd jautājumu ir krietni vairāk nekā atbilžu, un pieļauju, ka šī konkursa rezultāti vēl tiks šķetināti publiskajā telpā ne reizi vien.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *