Raksti

Domas

Lai svētki neaiziet no atmiņas

Līga Eglīte

Nupat bija Meteņi, un tiem sekoja Pelnu diena. Vieni no mūsdienu kalendāros neierakstītajiem svētkiem, kādu pa visu gadu ir daudz, – Kāpostu, Kustoņu, Pērkona, Krusas, Cūku, Lapu un vēl, un vēl. Jāsaka gan “bija”, jo esam strauji aizgājuši no senču saimniekošanas metodēm un par to, vai izaugs rudzi, mieži un lini, vai būs maizīte, ko ēst, pārāk neuztraucamies. Kā tagad iztiekam? Viss taču aug un izaug. Ja ne šeit, tad Latvijas viņā malā. Meteodienesti jau krietni iepriekš pavēsta, kad būs sals un kad kļūs siltāks, kalendārā ierakstītas Mēness fāzes, dienas un nakts garums, ja nu kādam vajag.

Vairs tikai folkloristi un šīs jomas pētnieki, un arī ne visi, zina, kā jārīkojas īpašajās dienās, kuras senāk bija nozīmīgas zemes kopējiem, lielu un mazu lopiņu audzētājiem, arī pašiem ļaudīm. Labi, ka ir etnogrāfu pieraksti un vērojumi, kas jādara, kāpēc jādara. Galvenais ir zināms – ja svētki, tad tiek pušķota māja un vilktas goda drānas, gādāts mielasts un alus, ir rotaļas un danči, tomēr daudzos gadījumos nojausma par pārējo simbolisko, rituālo darbību jēgu no tautas atmiņas izzudusi. Kam ziedo, kāpēc un kur tas paliek? Kurš apēd nolikto maizes gabaliņu, un kurš paņem rakstainos cimdus?

Vai Pelnu dienā izdevās pa kluso kādam piekārt pie muguras “pelnu kulīti”? Es piederu paaudzei, kas vairs nezina, kāpēc tas jādara, bet mani vecāki atceras, ka līdz padomju laikmeta sākumam bērni skolās tā jokojušies.

Šodien tikai retais spētu izsekot līdzi visām iezīmdienām, laika vērošanas un citām dienām, “Kad Pērkons met ūdenī pirmo aukstuma akmeni”, kas tika rēķinātas pēc Saules un Mēness gada cikliem. Latgales pusē, Meirovā, ar to nodarbojas laika vērotājs Vilis Bukšs, iespējams, viens no nedaudzajiem Latvijā, kurš izmanto seno kalendāru un tomēr ir gana mūsdienīgs, daloties ar informāciju sociālajos tīklos.
Cerams, ka tik ātri nepazudīs Lieldienas, Jāņi un Ziemas­svētki. Cerams, ka Miķeļos vēl daudzus gadus būs rudens ražas tirgi un Mārtiņos posīsies uz pirmajām ķekatām. Cerams, ka svinētāji arī turpmāk sapratīs jēgu senajam stāstam un nekļūs par aktieriem, kas katru gadu atkārto dīvainas lugas tekstu, kura izcelsmi neviens vairs neatceras.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *