Raksti

Domas

Labie un sliktie

Jānis Gabrāns

Dzīve rit strauji, tas attiecināms arī uz cilvēku pieņemtajiem lēmumiem, spriedumiem par kādiem publiski izskanējušiem faktiem, notikumiem. Vis­maz lielai daļai sabiedrības uzreiz viss skaidrs – balts vai melns. Kāda tur iedziļināšanās vai analīze – vieni ir labie, otri – sliktie, un šāds viedoklis uzreiz tiek pausts sociālajos tīklos. Daž­kārt aizdomājos, ja cilvēki, kuri tur komentē, šo laiku patērētu produktīvam darbam, mēs jau būtu sasnieguši nākamo attīstības pakāpi. Jo ne jau vienmēr komentāri top pēc darbadienas, pārsvarā tie tiek rakstīti darba laikā, tātad – šajā laikā cilvēki nepilda tiešos pienākumus, bet lasa, komentē, atbild citiem komentētājiem. Katram ir sava patiesība, bet vienmēr skaidrs ir viens, proti, kuri domā citādi – neko nesaprot.

Šobrīd ir situācija, ka taisnība ir tam, kurš skaļāk pauž savu viedokli. Tā ir arī plaši apspriestajā gadījumā ar portāla ss.lv slēgšanu. Interesanti zināt, cik daudzi komentētāji patiešām iedziļinājās problēmas būtībā, centās saprast, kas ir kas. Tie, kuri to darīja, visticamāk, nerakstīja komentārus, bet pārējiem uzreiz bija skaidrs, kuri ir labie, kuri – sliktie.

Mums negribas domāt, analizēt, bet šo prasmi vajadzētu mā­cīt jau skolā. Mācīt pašiem izdarīt spriedumus, nepaļauties tikai uz vienu informācijas avotu, bet meklēt dziļāk, domāt pla­šāk, domāt sakarībās. Tāpēc populāri kļuvis runāt par medijpratību, proti, prast atšķirt realitāti no izdomātām ziņām, faktiem. Ir jāsaprot, ka prasme kritiski domāt un analizēt informāciju ir nepieciešama ikvienā dzī­ves jomā. Īpaši laikā, kad informācijas diendienā ir neaptverami daudz. Jau pirms dažiem gadiem Ēriks Šmits, “Google” vadītājs, norādīja, ka katras divas dienas radām tik daudz informācijas, cik visā laikā no civilizācijas sākuma līdz 2013.gadam. Kā tajā neapjukt, kā atsijāt graudus no pelavām, tas ir ļoti, ļoti svarīgs jautājums, tas jāmāca jau skolās. Da­žās jau tas notiek, bet tam būtu jākļūst par ikdienas praksi, lai mēs izaugtu par spriest spējīgu nāciju. Skan skaļi, bet citādi jau nebūs nākotnes, mēs vien­kārši pazudīsim lielajā informācijas gūzmā, sekojot tiem, kuri bļauj skaļāk. Ja mēs tiktu iemācīti patstāvīgi analizēt, ar mums tik ļoti nevarētu manipulēt arī politiķi, bet, kamēr ir avis, būs cirpēji.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *