Raksti

Domas

Labāk noticēt

Sandra Trēziņa

Izskatās, ka šogad Ziemassvētku vecītis varēs atbraukt ragavās. Šoreiz piepildījies senču ticējums: “Ja Mārtiņos zosis iet pa dubļiem, Ziemassvētkos tās ies pa ledu.” Tiesa, tas ledus un sniegs tāds paplāns, visai smagas ragavas ar dāvanam Ziemassvētku vecītis piekraut nevarēs. Tomēr katrā mājā viņš ienāks. Vismaz maisu pie durvīm atstās, zem eglītes dāvaniņas slepus saliks vai pa pastu atsūtīs.

Manā ģimenē pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir uzradušie ticētāji Ziemassvētku vecītim. Cik zinu, ir tapuši arī vēlmju saraksti. Arī rūķi neslinko, skatās pa logiem, vai bērni klausa vecākus, vai labi mācās.

Un katrā ģimenē ir tik daudz brīnišķīgu atmiņu stāstu, kā bija tad, kad ticējām, kad bija bail, kad vārdi nez kur pazuda, ieraugot žagaru saišķi vecīša padusē. Lai arī vēlāk tās acis starp kuplajām uzacīm un bārdu likās kaut kur redzētas, balss dzirdēta, rokas tieši tādas kā krusttēvam, šaubas par vecīša patieso eksistenci piekāpās lielā brīnuma ticēšanas spēkam. Nu kā lai netic, ja dāvanā saņemts tieši tas, par ko rakstīts vēstulē vecītim. Ne manā, kādā citā ģimenē meitene, būdama jau ceturtās klases skolniece, devusies līdzi mammai uz pastu, lai redzētu, ka vēstule tiešām tiek nosūtīta. Cik liela aktiermeistarība, atjautība un izdoma bija vajadzīga vecākiem! Un cik daudz prieka, jauku atmiņu tas radījis! Šogad kādā žurnālā lasu, ka aktieris Gints Andžāns arī labāk izvēloties ticēt brīnumam, jo tā esot interesantāk dzīvot. Viņam atmiņā dāvana, kas atsūtīta pa pastu ar precīzi norādītu adresi un adresātu.

Tomēr pieredzes dažādas, arī viedokļi, kā visos jautājumos, nesakrīt. Pēc pagājušā gada svētku svinībām rūgtus mirkļus nācies piedzīvot kādai mammai, kuras meita, atnākot no skolas, raudādama paziņojusi, ka mamma ir mele! Nekāda Ziemas­svētku vecīša neesot! Klases­biedri par viņu smējušies, ka var ticēt tādām pasakām! Var jau saprast mammu, būt atmaskotam šādā ceļā nav patīkami… Bet lielākoties jau šie, man tomēr gribas teikt- jaukie – meli atklājas un tiek piedoti tā pavisam nemanāmi, gan atzīstot savu naivumu, gan saprotot vecāku vēlmi uzturēt ticību brīnumam.

Brīnuma gaidās ir mana ģimene. Mazie par to, vai vecītis atnesīs prasīto, lielie – vai labi izdosies iejusties brīnuma dāvātāja lomā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *