Raksti

Domas

Labais žests

Jānis Gabrāns

Kā liels un nezināms bubulis arvien ātrāk tuvojas apkures sezona. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija raujas sviedriem vaigā, lai izskatītu visus tarifu izmaiņu pieteikumus, un vai ik dienu lasām ziņās par apkures tarifu cenu kāpumu kādā pilsētā. Līderis šobrīd ir Rēzekne, kur maksa par megavatstundu siltumenerģijas ir gandrīz 200 eiro, daudz neatpaliek arī Ķekava ar 180 eiro. Daudzviet tarifs tāds, ka pilnīgi skaidrs, patērētāji to nespēs maksāt un daudzos gadījumos arī vienkārši nemaksās. Jo ir arī elektrības rēķins, telefona rēķins, televīzijas rēķins, arī    kredīti, līzingi, kas, protams, jāmaksā, lai nebūtu vēl lielākas problēmas. Galu galā arī ēst kaut ko tomēr gribēsies! Ko darīs siltuma ražotājs vai namu apsaimniekotājs, kuram siltuma ražotājs piestādīs rēķinu? Pret visiem taču nevarēs uzsākt tiesvedību, visus nevarēs izlikt no dzīvokļiem!

Šobrīd gan nācis glābiņš – Saeimas vēlēšanas, un pilnīgi skaidrs, ka valdošā koalīcija spēlēs uz tiem instrumentiem, kas viņu rokās. Tiks pieņemti atbalsta mehānismi, būs kompensācijas, subsīdijas, saucam kā gribam, bet šo apkures sezonu kaut kā pārdzīvosim. Gan jau to atbalstīs arī opozīcija, lai varētu teikt, ka arī viņi pielikuši savu roku, lai palīdzētu vēlētājiem. Protams, paliek jautājums, ko darīs nākamā valdība, kā tā spēs norīt esošās mantojumu? Bet kāds karalis reiz teica – pēc manis kaut vai ūdens plūdi. Uz šo, iespējams, spēlēs tie politiskie spēki, kuri vēl nav pie teikšanas (un cerams arī netiks), norādot, ka viss, ko dara esošie, ir slikti!

Spriežot par atbalsta mehānismiem apkurei, liela ņemšanās bija, ko darīt ar tiem, kuri izmanto malku, un tādu nav mazums. Vienu brīdi izskanēja, ka atbalsts būs, ja tiks uzrādīts čeks par malkas iegādi, un tad lielais vairums malkas pircēju žēli nopūtās, jo šajā segmentā nav ļoti pierasts prasīt čeku, kvīti, pavadzīmi, īpaši, ja pērk privātajām vajadzībām. Atveda, samaksāji skaidrā naudā, un abām pusēm labi.

Var jau runāt par ēnu ekonomiku, apelēt pie sirdsapziņas un tamlīdzīgi, bet brīdī, kad jāizvēlas par malkas kravu maksāt 500 vai 600 eiro, izvēle samērā skaidra, lai cik lojāli esam valstij.      Kāds lasītājs    “Druvai” norādīja, ka brīdī, kad jautājis malkas tirgotājam, vai varēs saņemt kvīti, tas atbildējis, protams, bet tad gan cena būs lielāka, jo nāksies nomaksāt nodokļus. Pieļauju, ka tā nerīkojas visi un ir malkas tirgotāji, kuriem cena – ar kvīti vai bez – nemainās, bet būs situācijas, kad valsts solītais atbalsts būs tieši tik liels, lai segtu to daļu, ko pircējs samaksāja vairāk, gribēdams saņemt par kurināmo maksājumu apliecinošu kvīti. Protams, var jau teikt, vismaz valstij savs labums, vismaz biju godīgs, bet, ja maciņš no tā biezāks nepaliek, tad rodas pārdomas, kā būt nākamreiz?

Tagad  tiek solīts, ka atbalsts par malkas iegādi būs arī tiem, kuri malku iegādājušies bez pirkumu apliecinošiem dokumentiem vai gādājuši paši, jo, kā norādīja politiķi, arī tas prasa zināmus izdevumus. Samērā droši var prognozēt, ka vēlēšanu tuvums liks par to balsot arī pašreizējai Saeimai.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *