Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Kurai pasakai ticēt

Sarmīte Feldmane
05:55
21.09.2022
2

Saeimas vēlēšanas sākas jau nākamnedēļ, kad varēs nobalsot iepriekš jeb kā tagad saka – atstāt balsi glabāšanā, bet 1.oktobrī Latvijai lielās izvēles diena. Laika vēl it kā daudz, taču ne tiem, kuri maldās starp partijām, neatrodot kādus solījumus, uzticamu cilvēku listē vai klausoties priekšvēlēšanu debates.

Televīzijā, radio potenciālie Saeimas deputāti, valdības vadītāji, ministri tik gudri spriež par visiem jautājumiem, ka maz ko var saprast. Tikai to, ka katrs sīkums ir globāls, kā droši vien arī ir, un mums jāpārņem tās vai citas valsts pieredze, kas ir jau novēloti. Tad sākas nedarītāju meklēšana, sapņu un veiksmīgo valstu Somijas, Igaunijas un vēl citu piemēru minēšana.

Jā, situāciju visās jomās, arī emocionāli, ietekmē energokrīze pasaulē. Var tikai apbrīnot, cik gudri tās risinātāji ir mūsu vidū. Patiesi, ja viņi tiktu pie valdīšanas, ne tikai galvas ripotu nedarītājiem un neprašām, un, protams, sava labuma meklētājiem un citu ietekmētajiem, bet viss mainītos ikkatra cilvēka dzīvē. Tā kļūtu rožaina.

Vai saukt priekšvēlēšanu diskusijas par pasaciņām pirms gulētiešanas? Var arī tā. Katrs tajās var kļūt par varoni, kurš iegūst princesi un karaļvalsti. Dažam tā ir lielāka pensija un alga, citam lētāka elektrība, dzīvoklis un preces veikalos. Pasakām taču gribas ticēt, jo brīnumi notiek. Bet, ja dota iespēja izvēlēties vienu pasaku no 19, kura būs tā, kuras beigas gribas pašam piedzīvot? Jā, katrai pasakai ir savs stāstnieks, kas TV ekrānos, radio, interneta portālos mēģina iespējami skaistā latviešu valodā klāstīt par saulaino tāli, kuru viņu vadībā sasniegsim un būsim laimīgi.

Cilvēks radīts kā domājoša radība. Viņa prāts prot svērt un mērīt ne tikai kilogramus un litrus, bet arī reālo dzīvi un pasaku sižetos notiekošo. Nav vairs vēlētājs tik neizglītots, ka nesaprastu, kur solījumi izkusīs kā sniegs pirmajā saulē, kur tiem dziļš pamats kā Gaujas atvaram. Bet vienalga, kā saprast, kurai pasakai ticēt? Var jau runāt par kritisko domāšanu, medijpratību un vēl citām gudrām lietām, bet cilvēkam taču gribas kaut kam patiesi ticēt, uz kādu paļauties.

Partijas tērē simtiem tūkstošus eiro reklāmai, lai atainotu to nākotnes dzīvi Latvijā, kādu paši redz. Ekrānos kaut ko par to stāsta. Arī cits par citu. Saprotams, lai kāds būtu labs, kādam jābūt sliktam. Un te vēlētājs apmulst. Braucot pa ceļiem un šosejām, ceļmalās kā noklīduši no sava ganāmpulka no lielformāta plakātiem uz stabiem noraugās paš­apzinīgas sievas un vīri – stingru skatu, mirdzošām acīm. Visi tik vienādi! Vien dažs jaunāks, citam sirmums matos, lielākoties starp diviem kungiem dāma, bet, ja partijai svarīgs cilvēks – plakātā attēlots vērienīgāk un viens. Lai citi neaizēno jeb nejauc vēlētājiem galvas.

Atliek vien secināt, ka reklāmistiem pietrūcis izdomas. Tāpat arī video sižetos televīzijā. Nekā tāda, kas piesaistītu uzmanību, izsistu no ikdienas rutīnas domām un problēmām.

Tā nu vēlētājs maldās starp pasaku sižetiem, varoņu portretu galerijā mēģinot izraudzīties īsto, jo, ja kļūdīsies, četrus gadus cietīs.

Skaidrs viens – neatkarīgi no tā, cik vēlētāju aizies uz vēlēšanām, Saeimu ievēlēs. Tāpat kā arī tas, ka nākamajā dienā kāds zūdīsies, ka ievēlēti nepareizie.

Līdz vēlēšanu dienai nudien nav tālu, bet, ja veiktu aptauju, kad būs Saeimas vēlēšanas, pieļauju, ka netrūks tādu, kuri nezina. Protams, protams, visa informācija ir pieejama. Kā viedokli pauda kāda Cēsu novada iedzīvotāja – kur būs iecirknis, kad varēs balsot, nezinu, jo pašvaldības avīzē nebija. Kaimiņiene pirmdien ieskatījusies arī novada un apvienības mājaslapā – nekā. Iedzīvotāja secināja, ka viņas balsi jau nevajag, jo katrai partijai savs elektorāts, burbulis, kas saņem informāciju, kurā cits citu slavē. Ja neesi nevienā, sēdi mājās nezinošs. Vai tad par Saeimas vēlēšanu norises nodrošināšanu nav atbildīgas pašvaldības? Pro­tams, cik valsts iedod naudas. Bet tomēr iedzīvotājus vajadzētu informēt. Kam? Partijām, valsts institūcijām, pašvaldībai?

Vienam patīk brīnumpasakas, citam par dzīvniekiem, vēl kādam latviešiem populārās par mācītājiem. Diemžēl bieži vien to, vai pasaka patīk, nosaka nevis tās sižets, bet stāstnieka talants.

Latvija izvēlas. Katrs nododam savu balsošanas biļetenu, ticot, uzticoties, ka valsts būs drošās rokās, ka tās līderi nedarīs kaunu, būs gana gudri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi