Raksti

Domas

Kur skaties – visur oranžs!

Mairita Kaņepe

Katru rītu ar prieku veros pagalmā, kur kļava sārtojas, paceļu skatu un priecājos, kā bērzi uguņo. No visām krāsām rudenī, ko dāvā daba, man tīk oranžā. Gan lapās, gan augu valstī. Uzmetu aci kastei, pilnai ar burkāniem. Tos norakām, lai glabātu ziemai un arī ēstu tūlīt pat! Nu tik mielojamies. Ķirbjiem paticis augt un vairoties, lai tos atnestu līdz virtuvei – tur jau vajag vīra spēka. Šogad ir neticams pīlādžu gads, tie, kam patīk mājas vīnus ražot savam un draugu priekam, tagad lieti noder arī pīlādžu pārbagātība. Visur oranžs – tā secinu, gan skatoties uz dārzu vagām, gan koku galotnēm.

Visu oranžu – to izlasu arī avīžu slejās, kur dotas pamācības, kā veselīgi dzīvot, kā rudenī no dārza veltēm uzkrāt vitamīniem bagātīgu veselības devu, lai pārlaistu ziemu. To rakstot, te, redakcijā pie rakstāmgalda, esmu atvērusi līdzpaņemto pusdienu paciņu, lai nograuztu burkānu, lai ar gardu muti notiesātu no siltumnīcas plūktu oranži dzeltenīgu tomātu.

Nebūs oranžā par daudz? Visur tikai tas! Patiesībā dabas veidotais krāsu salūts nav nemaz tik ilgs. Esmu novērojusi, ka pēc nedēļas, tā ap Rolandiem un Elīnām, sāksies nākamā rudens “sezona” – ar kailiem kokiem un dubļu ceļiem. Nez kāpēc tieši šis gada posms rudenī paliek prātā visilgāk. Vai citādi to tik bieži pieminētu – garos, tumšos rudens vakarus. Vien­alga, vai lasām romānus, vai ielūkojamies latvju dainu rindās.

Skolas gados, uzzinājusi, ka dzejniekam Puškinam no visiem gada laikiem visvairāk paticis rudens, man šis cilvēks likās dīvains. Tā tik dzejnieks var spriest, ka dubļu brišana var būt skaista. Taču es biju pārpratusi, jo rudenim ir divas sejas. Oktobra sākumā dzimušie mēdz jūsmot par savu dzimšanas laiku, tas viņus iedvesmojot. Tā esot dabas kulminācija pēc pavasara plauksmes un vasaras zaļoksnes. Visur oranžs – tā ir dāvana, kas jānovērtē tagad un tūlīt. Mēs taču nezinām, vai daba mums sagādās sniega spožumu. Ja tā atkal nebūs, līdz pavasara plauksmei būs grūti skaitīt dienas.

Tāpēc aicinu pacelt burkānu sulas glāzi vai pīlādžvīnu par veselību un skaisto Latviju! Es ar prieku atvēršu trauciņu ar saim­nieces Valentīnas meistarstiķi- cidoniju džemu no Jaunpiebalgas saimniecībā ievāktas ražas. Uz veselību!

P.S. Kad visu esmu pateikusi, redakcijā ienāk kolēģis Jānis ar sārtvaidžu ābolu grozu. Roka pati stiepjas pēc skaistā augļa. “Ņem vēl, ņem divus!” aicina nesējs, jo ābolu raža dažā Cēsu dārzā varena.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *