Raksti

Domas

Kur divi latvieši…

Jānis Gabrāns

Visi zinām šī teiciena turpinājumu – … tur trīs partijas. Un šis laiks šo seno atziņu kārtējo reizi apstiprina, jo neilgā laikā sadibināta vesela kaudze jaunu partiju. Šķiet, jauno laiku vēsturē tik aktīvs partiju dibināšanas ražas laiks nav bijis.

Ainārs Šlesers ar partiju “Latvija pirmajā vietā”, tas nekas, ka nosaukums nošpikots no Trampa retorikas, bet izmantotais simbols – buldozers –, šķiet, savu laiku jau nokalpojis. Zinām, ka vienā upē divreiz neiekāpt, vai tas izdosies politikā, laiks rādīs.

Aldis Gobzems ar savu partiju, kam dots nopietns nosaukums “Likums un kārtība”, tikai pats tās dibinātājs neko no tā neievēro. Bet zinām vēl vienu teicienu: “Klausieties manos vārdos, neskatieties manos darbos.”

Tad īsā laikā tapušas vēl vairākas partijas, tostarp “Repub­lika”, ko dibināja esošie Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrov­skis un Sandis Ģirģens.

Tad vēl divas interesantas partijas. “Boikota partija” sola, ka realizēšot politisko cīņu, “dodot priekšroku nevardarbīgās cīņas metodēm”. Man īpaši interesants šķita viena no partijas dibinātājiem paustais, ka partijas galvenā atšķirība tajā, ka tā sakņojas “plašā tautas boikota kustībā, kura savu spēku nodemonstrēja pēdējās vēlēšanās, kad nebalsoja 66% balsstiesīgo”. Tiktāl jau labi, bet vai dibinātājiem ir garantija, ka viņu cerētais elektorāts nākamajās vēlēšanās aizies nobalsot?

Un vēl partija “Brīvai, stiprai Latvijai”, kurā tikšot apvienoti cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši politikā un kuriem ir “kopīgas, uz katra cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām balstītas vērtības”.

Jā, no citu kļūmēm neprotam vai, pareizāk sakot, negribam mācīties. “KPV.LV” piemērs labi parādīja, ko nozīmē, ja sanāk kopā no politikas tālu stāvoši cilvēki, bet, nē, katrs “politiķis” pats grib uzkāpt uz tā sava grābekļa.

Jāpiebilst arī tas, ka vairākas no šīm partijām šobrīd elektorātu “medī”, uzsvaru liekot uz retoriku, kas vērsta pret valsts īstenoto “Covid-19” apkarošanas politiku. Tā šķiet ļoti tuvredzīga politika. Pirmkārt, vēlēšanas ir tikai pēc gada, situācija “Covid-19” laukā līdz tam var kardināli mainīties, un uz ko tad šie politiskie spēki spēlēs? Nezin vai atsaukšanās uz pamattiesībām un pamatvērtībām nesīs cerētos augļus.

Otrkārt, partiju veidotājiem vajadzētu paanalizēt savu potenciālo elektorātu un paraudzīties, kā tas korelē ar vidējo vēlētāju, kurš neiet uz vēlēšanām. Tikai viens piemērs. Nesen veiktais pētījums par attieksmi pret vakcināciju rāda, ka no cilvēkiem ar pamatizglītību 53% norādījuši, ka noteikti nevakcinēsies vai drīzāk to nedarīs; ar vidējo izglītību pret vakcināciju bija 33% respondentu, bet ar augstāko izglītību pret vakcināciju bija 18%.

Tad nu partiju veidotāji šos datus var salīdzināt ar pētījumu pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kur minēts, kas raksturo pilsoņus, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Aptauja rāda, ka uz 2018.gada 6.oktobra vēlēšanām retāk ieradās pilsoņi, kurus cita starpā raksturo arī tādas pazīmes kā pamat­izglītība un zemi ienākumi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *