Raksti

Domas

Kopībā ir spēks

Sandra Trēziņa

Nekas jauns tas nav, bet iepriecina, kad redzi – tas atkal strādā, kopā mums izdodas! Visi lielie vēsturiskie pagriezieni pasaules vēsturē notikuši, kad tajos iesaistījušās lielas ļaužu masas. Savukārt tas iespējams, ja izvirzītais jautājums, problēma aizskar dziļi emocionāli. Mūsu laikos ļoti iedarbīgi plašu auditoriju spēj uzrunāt tēmas par nelaimē nonākušiem bērniem, viņu vecākiem un arī dzīvniekiem.
Ja nu kaut ko pozitīvu var atrast mūsu mediju vēstīs, tad tā noteikti ir ziņa, kā tiek risināta neapskaužamā situācijā nonākušās Kristīnes Misānes lieta. Sieviete, kas, izvairoties no dzīvesbiedra un bērna tēva vardarbības Dienvidāfrikā, nonākusi Interpola meklēšanā, tagad jau gadu atrodas Dānijas cietumā. No turienes viņai draud izdošana Dienvidāfrikai, bet tur – piecpa­dsmit gadi cietumā, kur savukārt dzīvai palikt ir visai mazas cerības.

Paldies žurnālistiem, kas Kristīnes Misānes stāstu darīja zināmu sabiedrībai un turpina sekot lietas risinājumiem. Kristīnes bēda ir sadzirdēta, par viņu iestājas plaša sabiedrība, visai sarežģītās situācijas risināšanā iesaistījušās mūsu valsts visaugstākās amatpersonas, apliecinot, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka arī viena nelaimē nonākuša ikdienišķa Latvijas pilsoņa liktenis varai nav vienaldzīgs. Gribas cerēt, ka arī šis gadījums apliecinās sabiedrības kopīgo spēku, vienojoties par kādu nozīmīgu mērķi, un visiem kopā izdosies radīt laimīgas beigas bēdīgam stāstam, kurā šoreiz iesaistīti cilvēki.

Ir tik pierasts, ka aizstāvam un glābjam nelaimē nonākušus dzīvniekus. Atzīšos, portālā “Draugiem.lv” ļoti novērtēju cilvēku centienus informēt par bez saimniekiem palikušiem dzīvniekiem, bet nespēju par to vienmēr lasīt, jo – gribas tos visus glābt, samīļot, dot tiem mājas. Bet tad jāsaduras ar realitāti – nav man tādu iespēju, varu vienīgi reizi pa reizei ziedot kādu naudas summu, lai atbalstītu tos, kas nesavtīgi cīnās par iespēju dzīvniekiem dzīvot un būt mīlētiem, vajadzīgiem.

Un dažreiz nemaz nevajag daudz, vien svarīgi nepalikt vien­aldzīgam. Arī Kristīnes jautājumā varēja palikt pie burtiskā likuma tulkojuma, ka neko jau nevar darīt, jo likumi jāievēro. Cik labi, ka neesam zaudējuši emocionālo pasauli un spējam palūkoties pāri likuma burtiem, lai saskatītu līdzcilvēka ciešanas un mēģinātu palīdzēt!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *