Raksti

Domas

Kļūt par pārkāpēju

Jānis Gabrāns

Pēdējo dienu aktualitāte ir fotoradaru nespēja “nopelnīt” valstij cerētos miljonus. Informācija vēsta, ka 2018. gadā ar fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem bija plānots iekasēt 11,7 miljonus eiro, bet tie “nopelnījuši” vien deviņus miljonus. Šogad “strādājuši” vēl sliktāk, no iecerētajiem 10 miljoniem iegūti vien 5,8. Un uzreiz gaisā novirmoja doma, ka nākotnē varētu no tiem atteikties. Jautājums, cik tā ir reāli domāta informācija, cik – kāda pieļāvums, bet šī ņemšanās ap fotoradariem nav īsti saprotama. Izrādās, tie uzstādīti nevis drošībai, bet valsts budžeta papildināšanai. Lai arī iekšlietu ministrs centās šo apgalvojumu apgāzt, mieles palikušas.

Vēl dīvaināks ir apgalvojums, ka nebūšot naudas fotoradaru uzturēšanai. Ja tam gadā vajadzīgs aptuveni miljons, kā var nepietikt? Dzirdēju labu salīdzinājumu, ka govi slaukt gribam, bet barot negribam. Kopumā darbības gados fotoradari ienesuši nepilnus 40 miljonus, tagad izrādās, ka nav izdevīgi. Tātad tomēr ierīkoti ar mērķi papildināt budžetu, jo nauda, kas tiek iegūta no fotoradariem, nonāk valsts kopējā kasē, kur to pārdala citām nozarēm. Varam pieļaut, ka arī ārstu, ugunsdzēsēju, skolotāju algām.

Šajā brīdī man kā autovadītājam jājūtas vainīgam viņu priekšā, jo vēl ne reizi neesmu maksājis sodu par ātruma pārkāpšanu. Tātad, ja gribi, lai minētajiem netrūkst naudas algām, redzot zīmi, ka priekšā fotoradars, jāpalielina ātrums. Citādi politiķi teiks, ka kādai jomai nevar paaugstināt algas, jo autovadītāji brauc pārāk godīgi.
Dīvaini arī, ka netiek pieminēts galvenais – atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijai, vietās, kur uzstādīti fotoradari, negadījumu skaits būtiski samazinājies. Piemēram, 2018.gadā negadījumu kopskaits samazinājies par 18 procentiem, ievainoto skaits samazinājies par 36 procentiem. Vai tas nav galvenais ieguvums? Laikam jau nē, būtiskākais, ka ar radariem valstij jānopelna citām vajadzībām. Un, ja tie neienes, cik plānots, tad to uzturēšanai naudu vairs nedos.
Manuprāt, ir neētiski, veidojot budžetu, jau paredzēt konkrētu summu, ko iekasēs par sodiem. Saprotu, ka tā ir ierasta prakse, arī pašvaldības, plānojot savus budžetus, ieliek sadaļu – sodi un sankcijas. Tātad tiek pieļauts, ka cilvēki pārkāps, ka viņus varēs sodīt. Kā to vispār var plānot? Protams, skaidrs, ka šāda nauda ienāks, bet to varbūt varētu dalīt vien tad, kad iekasēta, nevis jau iepriekš paredzēt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *