Raksti

Domas

Kaut ko no Zobu fejas gadiem

Andra Gaņģe

Pie frizieres tikt nedomā. Manikīru arī nevar iztaisīt, ja neesi ļoti ilggadējs klients un pierakstījies pie meistares krietni iepriekš. Latvijā ir izlaidumu laiks – vidusskolās, pamatskolās, arī bērnudārzos. Poš pašus gaviļniekus, pošas mammas, tēti, vecmāmiņas un vectētiņi. Vairāk jau, protams, sievišķais dzimums. Katrai, gan jaunai, gan vecai, jābūt greznai, skaistai, turklāt, neslēpsim, jātiek līdzi citām svinību dalībniecēm, ja pat ne jāpārspēj viņas.

To, ka mammai un meitai uz pirmo īstā izglītības dokumenta -pamatskolas atestāta – saņemšanu vajadzīga meistara veidota frizūra un sakopti nagi, ka gribas uzģērbt ko īpašu, modernu un vienreizīgu, to var saprast. (Gremdējoties gadu desmitu atmiņās, gan jāteic, ka nemaz jau nebija tik slikta vecā tradīcija pamatskolas beidzējām tērpties baltā blūzītē un tumšos svārciņos.) Un ģimnāzijas vai vidusskolas absolvente jau ir jauna dāma, skaidrs, kāds būs viņas tēls izlaidumā. Bet kā vajadzētu izskatīties bērnudārza beidzējai atvadu reizē?

Pieraksts pie friziera, manikīrs, svētku kleita, gandrīz vakarkleita – tas, šķiet, atvadām no bērnudārza gatavojoties, mazajai sešgadniecei ir jau pierasts ceļš. Kuplas matu cirtas, tērps līdz papēžiem, rotāts vizuļiem un cakām, mazliet lūpu spīduma – nu, īstas modes dāmas, liec kaut skaistumkonkursā!

Laikam jau tas viss ir pareizi. Meitenei no mazotnes jāmācās, ka svētkiem jāpošas, ka jārūpējas par savu izskatu, jāapgūst, kā nēsāt greznus tērpus un valkāt kurpītes uz neliela, tomēr jau papēdīša. Tikai man kaut kā žēl. Žēl, ka vairs svētkos nevar redzēt divas skaisti sapītas bizes, ko rotā matu lentes, ka nav puķainu katūna kleitiņu un baltu pusgaro zeķīšu ar bumbulīšiem. Varbūt pat ne tieši tas, ko uzskaitīju, tomēr kaut kas no tā, kas iespējams tikai bērnībā, tikai tad, kad Zobu fejas vēl noliek sudraba naudiņu zem spilvena un rūķis pieraksta visus labos un sliktos bērna darbus…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *