Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Kas notiek aiz diviem metriem

Līga Salnite
10:28
17.04.2020
1

Tīmeklī jau gandrīz nedēļu klīst “Covid” krīzes rezultātā dzimis latvisko mentalitāti ilustrējošs jociņš: kad izskanējis aicinājums ievērot divu metru atstatumu ar citiem, latvieši jautājuši – bet kādēļ vajag pienākt tik tuvu?

Katrā jokā sava daļa patiesības, vēsta mūžvecā paruna. Arī mēs, protams, kaut kādā mērā ciešam no dažādu iespēju, kustību un klātienes kontakta trūkuma ar daudziem mīļajiem, tomēr šis vienlaikus ir brīdis, kad latvietis savai introvertajai dabai var tā no sirds ļaut izpausties. Un tas ir pilnīgi legāli. Var jau būt, ka tieši šis mentalitātes aspekts ļāvis Latvijai nedaudz vieglāk tikt galā ar pandēmijas ierobežošanu tās pirmajā posmā. Kur dienvidos kultūras kods ikdienas apstākļos nepieļauj pat dienu bez fiziskiem pieskārieniem un apskāvieniem, tur vīruss kārtīgi izplosījies.

Tiesa, it bieži apspēlētais latviskās identitātes stūrakmens – vēlme nodalīties un ierauties savā saimniecībā – ikdienā nebūt nav tik burtiski ar aci ieraugāms. Mūsu tiešā saikne ar zemi un līdz ar to arī viensētas identitāti lēnām irst, ar katru paaudzi jaunais kultūrapziņas uzslāņojums veic nelielas izmaiņas mūsu pašsajūtas un pasaules redzējuma programmā. Tomēr vēl neesam nodzīvojuši tik tālu, lai pilnībā pazaudētu vēlmi pēc noteikta zemes laukuma, un tas noteikti ir lielāks nekā divreiz divi metri, kurā nevienam svešam nav atļauts savu kāju spert. Atzīšos, kaut kur sirds dziļumā pat izjūtu uzbangojam satraukumu no domas par ārkārtējās situācijas noslēgšanos, jo tad nāktos atkal to savu iekšējo introvertu iepakot un nolikt kādā drošā apziņas nostūrī, lai izietu plašākā sabiedrībā nekā ģimenes loks.

Taču šīs pandēmijas piespiedu kārtā radītā norobežošanās ir nesusi vēl kādu man personīgi interesantu atziņu. Nepārtraukta atrašanās dažādu notikumu epicentrā un klātienes kontakts ar novadnieku aktīvajiem ļaudīm līdz šim stiprināja pārliecību, ka zinu, kas apkārt notiek un kas patlaban ir patiesi svarīgi. Taču mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un krīzes apstākļos to nodrošinātā attālinātā dzīve strauji un negaidīti ievilkusi manu – pie ekrāna sēdošā cilvēka – būtību pasaules pilsoņu kopienā. Pēkšņi biežāk aizdomājies, vai cilvēka sau­ciens pēc palīdzības vai arī tieši pretēji – principiāla atteikšanās ievērot kādus kopējus noteikumus – tiešām skar tikai viņu pašu, tikai viņa tuviniekus vai tikai šo vienu pašu valsti? ASV prezidents Donalds Tramps, apšaubot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kompetenci tās rīcībā jau “Covid-19” uzliesmojuma pašos sākumos, paziņojis par finansējuma pārtraukšanu šai Apvienoto Nāciju organizācijas aģentūrai. Amerikāņu sniegtā dotācija ir viens no galvenajiem balstiem PVO budžetā. Pērn tā bijusi ap 400 miljoniem ASV dolāru. Lai arī kādi nebūtu argumenti un varbūt pat tiešām atrastas kļūdas kādu funkcionāru darbā, savu pozīciju aizstāvēšana par tik dārgu maksu šķiet prātam neaptverama. Brīdī, kad akūts pacients ir uz galda, izraut ķirurgam no rokām instrumentus, jo viņš aizvakar kādam citam devis nekorektu padomu? Skaidrībai – šī finansējuma apturēšana liedz PVO sniegt palīdzību daudzām valstīm, kurām pašām tehniskās iespējas un budžets neļauj nodrošināt pat cimdus un ķirurģiskās maskas. Starp citu, par maskām runājot, ne tikai Latvijā vien skaļi un sirdīgi izskanējusi valdības zākāšana par iedzīvotāju neno­drošināšanu ar viegli pieejamām vai pat bezmaksas maskām. PVO ģenerāldirektors Tedross Ada­noms Gebrejesuss kādā pagājušās nedēļas preses konferencē vērsa uzmanību: kad valstis savā starpā konkurē par to, kura nopirks kārtējo individuālo aizsardzības līdzekļu kravu, paturiet prātā, ka ir valstis, kur šo līdzekļu nepietiek pat mediķiem. Nav brīnumlīdzekļa vai sudraba lodes, kas glābtu no inficēšanās ar “Covid-19”, daudz efektīvāka par masku ir distancēšanās.

Tā globālos apmēros izvērstā sociālā distancēšanās noved pie emocionālās satuvināšanās ar otru pasaules malu. “Šis ir laiks, kad mums jāapvieno kopīgi spēki pret mums kopīgu ienaidnieku,” teic PVO ģenerālsekretārs, vēlāk savā runā piemetinot: “Solidaritāte ir šīs spēles noteikums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
27

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
14

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
6
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi