Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Kas jums par daļu

Monika Sproģe
08:46
17.07.2019
3

Ar lielu atvainošanos par mana laika kavēšanu un pilnu sirdi redakcijai zvanīja kāda Cēsu pilsētas Viestura ielas iedzīvotāja. Kundze vārdu nenosauca, vien atzina, ka esot krietnos gados. Sarunu viņa uzsāka ar pateicību atbildīgajai iestādei par pagalmā veiktajiem remontdarbiem. Vīri esot čakli strādājuši, atrakuši zemi, lai labotu komunikācijas, tad savus kurmja rakumus skaisti aizbēruši, vietu nolīdzinājuši un iesējuši zālīti. Dažas dienas vēlāk sācies lietainais periods un teritorijā parādījušies dubļi. Pa šiem dubļiem kā uzburti sākuši bradāt bērni. Tagad skats atgādinot cūku rakumus. Kundze skumji noteica: “Žēl, ka cilvēku darbs tiek izpostīts. Ta­gad viss sabradāts. Tāda iedzīvotāju at­tieks­me rāda, ka prasīt protam, bet saglabāt ne. Vēl skumīgāk kļūst, ka, aizrādot bērniem un uzrunājot viņu vecākus, un lūdzot neļaut mazajiem ālēties pa tikko sakārtotu vietu, saņemu tikai nievājošu attieksmi. Mums iekšpagalmā ir speciāli izveidots bērnu laukumiņš, kur var skraidīt, lēkāt un priecāties pēc sirds patikas! Kādai māmiņai minēju, ka šajos rakumos reiz uzaugs zālīte un sētniekam tā būs jāpļauj. Viņš, nabags, mocīsies. Zālīti nevarēs skaisti, līdzeni nopļaut, tad visi pārmetīs sētniekam slikto darbu. Šī māmiņa man nievājoši atbildēja: “Kas jums par daļu! Jums taču tā zāle nebūs jāpļauj!” Viendien, kad šo skatu vairs nevarēju izturēt, pati aiztriecu bērnus. Līdz vecāku neapmierinātībai ilgi nebija jāgaida. Tagad bērni var darīt, kas ienāk prātā, un skumjākais, ka vecāki nemāca cienīt otra darbu, nenovērtē sekas, vien iedomājas, ka vecajām kaimiņienēm to vien gribas, kā meklēt kašķi. Kaut gan dzīvojam vienā pagalmā, visi izmantojam gājēju ietves un celiņus, apkārtējās vides sakopšana, acīmredzot, rūp tikai dažiem. To pašu var teikt par nesen nobruģēto ietvi. Bērni pa to dragā ar skrejriteņiem, lēkā, velosipēdus ar spēku triec pret bruģi. Jā, akmens jau nesaplīsīs, bet stūrīši un šķembas nošķiļas. Viss taču top par mūsu sabiedrības kopējiem līdzekļiem, paši maksājam, lai tiktu uzlabota vietējā infra­struktūra, bet šķiet, ka ne visi to aptver. Un ko gan mēs varam sagaidīt no bērniem, par kādu cieņu vai normālu attieksmi varam runāt, ja vecāki paši klaji demonstrē, ka savstarpējās attiecības ir jākārto, otru pazemojot un noraidot cita viedokli?”

Vispirms jau prieks, ka kundze sarunu sāka nevis ar sūdzību, bet ar cieņu un smalkjūtību, ar otra cilvēka devuma novērtēšanu. Taču šis notikums parāda arī to, ka ļoti bieži, veidojot attiecības, tostarp attiecības ar kaimiņiem, mēs nemākam ieklausīties otrā cilvēkā. Iespējams, piktajai māmiņai bija savi argumenti. Var jau būt, ka pēc lecīgās atciršanas sirmajai kundzei, viņa vakarā tomēr aprunājās ar savu bērnu. Bet tā vietā, lai sarunā ar kundzi atzītu, ka bērns ir resgalis un, iespējams, neapzinās sava nedarba sekas, viņa ieņēma zināmo stratēģiju – labākā aizsardzība ir uzbrukums. Diemžēl šāda reakcija novērojama arvien biežāk. Neiecietība, pēkšņs nosodījums un emocionāls mutiskais izvirdums. Arī vairāki antropologi pieminējuši, ka sabiedrība kļuvusi neiecietīga. Esam kā iršu pūznis, kam uzsperts ar kāju, taču gribētos cerēt, ka šis ir viens no izņēmuma gadījumiem un līdzās neiecietībai tomēr pastāv arī labā novērtējums. Iespējams, mēs aizdomājamies, cik svarīgi ir mācēt ieklausīties otrā. Pamanīt. Ievē­rot. Cienīt otru un arī sevi un respektēt cita viedokli. Dažam vajag izrunāties, citam pietiek ar pāris vārdiem, vēl cits pamanās sadzirdēt, pat nevaicājot, vien uzmanīgi pavērojot otru, pasekojot līdzi viņa skatienam, balss intonācijai, elpai. Laimīgi tie, kas to jau iemācījušies bērnībā. No pieredzes ir daudz grūtāk pārmācīties, bet tas nav neiespējami. Vajag tikai mazliet paskatīties uz sevi no malas un ķerties pie lietas. Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka sākt vajag ar bērniem. No bērnības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi