Raksti

Domas

Kas iemantos omītes cieņu

Mairita Kaņepe

Tas bija reti interesants darbdienas rīts. Pie rīta kafijas paņēmu ne tikai sviestmaizi, arī bilžu žurnāliņu. Omīte lielveikalā starp daudzajiem preses izdevumiem izvēlējusies tieši šo – atvieglotās, tā sauktās dzeltenās preses žurnālu. Tas vēsta, kā latvieši pucējušies un svinējuši Latvijas valsts svētkus. Omei viņas ļoti cienījamos gados ir radies jauns vaļasprieks – no dzeltenās preses uzzināt ko vairāk par cilvēkiem, kurus bieži rāda televizorā. Televīziju ome skatās cītīgi, sākot no ziņu raidījumiem, beidzot ar šoviem. “Tā man īsāks laiks,” viņa pamato rudens un ziemas garo vakaru vaļasprieku, kā iepazīt cilvēku patiesos darbus un tikumus.

Protams, ome man norādīja uz lappusēm, kurām viņa pievērsusi īpašu uzmanību. Viņai bija savs sakāmais par to, cik atbilstoši novembrī svinamajiem svētkiem ģērbušies valstsvīri un viņu kundzes. Lasītāju interesējis, ar ko kopā uz svētku koncertu gājuši bijušie valsts un mi-

nistru prezidenti. Omīte ir ulmaņlaiku cilvēks, tāpēc viņai nav nihilistiskas attieksmes pret tiem, kas ir pie varas. Ome pret Latvijas valsti, iespēju piedzimt un mūža nogalē atkal dzīvot savā valstī, izturas ļoti nopietni. Tik nopietni, ka neizlaiž nevienas vēlēšanas. Viņa sagaida arī, lai tautas ievēlētie un deputātu ieceltie tautas priekšstāvji vienmēr būtu akurāti un konsekventi rīcībā, kā arī pieklājīgi ģērbtos. Vecmāmiņa vēlas, lai priekšstāvji būtu arī ģimeniski cilvēki un tā tautai it visā rādītu priekšzīmi.

Labi dzīvojam Latvijā – tā nodomāju, aplūkojot Rīgā valsts svētkiem veltītās sanāksmes un koncerta dalībniekus žurnālā. Taču vairāk mani saistīja cits dzeltenās preses atradums valsts svētku mēnesī – aktrises, kura nemitīgi maina vīrus un tagadējais viņai ir viens no bagātākajiem vīriešiem Latvijā, niknuma lēkme pret Latvijas valsti. Žurnāls atstāstījis daļu no tā, ko jaunā sieva drīz pēc sapņu kāzām sarakstījusi internetā, vārdu sakot, domas par saviem tautiešiem. Tur ir niknums un naida pilni vārdi par Latviju un latviešiem.

Bagātie arī raud – nāk prātā teiciens, pazīstams no tiem Latvijas veidošanās gadiem, kad strauji sākās noslāņošanās starp nabagajiem un bagātajiem. Tā arī joprojām dzīvojam. Pašu
valsts. Pašu cilvēki.

Ko lai saka nabaga aktrisītei, kura privātajā dzīvē nupat veikusi tik galvu reibinošu “karjeru”? Tikai to, kas jau zināms – bagātie arī raud. Visu dzīvē nevar nopirkt par naudu. Piemēram, godu un cieņu nevar. Omes cieņu nopirkt nu nekādi nevar!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *