Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Kara ēnā

Iveta Rozentāle
10:25
29.03.2023
6

Kara ēnā aizvadītais gads Latvijas iedzīvotāju piedzīvoto traģismu un netaisnību 1949.gada 25. martā  spilgti izgaismojis arī tiem, kas to personīgi nav piedzīvojuši. Lielākā daļa par kara šausmām un izsūtīšanu zina tikai no vecākās paaudzes stāstiem. Bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā šī nežēlība un cietsirdība notiek mūsu acu priekšā – jau vairāk nekā gadu…

Aizvadītajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bija devies oficiālajā vizītē Ukrainā, lai ne tikai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu, bet arī lai apmeklētu Irpiņu un Buču, pilsētas, kurās kara šausmu pēdas redzamas ik uz soļa: sabombardētas daudzdzīvokļu mājas, sagrauti tilti, piemiņas siena ar neskaitāmām to cilvēku fotogrāfijām, kuri Krievijas uzbrukumā gājuši bojā šajā apkaimē. Šausmas un reizē ukraiņu sīkstumu dienu no dienas redzam, skatoties arī Ukrainas prezidenta uzrunas. Viņa vaibstos, šķiet, ierakstīta katra kara diena.

To, ka vēlamies Ukrainai palīdzēt, esam apliecinājuši neskaitāmas reizes. Bieži vien sarūpētais atbalsts tiek nodots nevalstiskajām organizācijām, kas gādā, lai sūtījums nokļūtu kara postītajā zemē. Labdarības biedrības “Be the light” valdes priekšsēdētājs Gints Berneckis vienā no ziedojumu sūtīšanas reizēm pats brauca ne tikai līdz robežai, bet bija arī kara plosītajā Ukrainā.

Brauciens notika tieši tad, kad Polijas teritorijā nokrita Krievijas raķetes, nogalinot divus cilvēkus. Gints, daloties ar “Druvu” par sajūtām, pastāstīja, ka uz Ukrainu braukuši tieši pa to ceļu, kur krita abi lādiņi, viņi pateikušies Dievam, ka izbraukšana aizkavējusies.

Gints Berneckis nebija vietās, kur notiek karadarbība, bet par situāciju valstī liecina armijas kontrolposteņi, naktī bez vajadzības arī nedrīkst pārvietoties. Ļvivā, kur latvieši nogādājuši sūtījumu, dzīve it kā turpinās, nav tiešu kara pēdu, bet tas visu laiku jūtams fonā, ik pa laikam tika izsludināta arī gaisa trauksme.

Gints pastāstīja, ka bija iespēja saziedoto nogādāt labdarības organizācijā, kas līdzīgi kā “Be the light” palīdz ģimenēm, vientuļiem senioriem: “Koordinators bija cilvēks – iekšējais bēglis – atbēdzis no Mariopoles uz Ļvivu. Pastāstīja, kam pats personīgi gājis cauri. Dzīves apstākļi, protams, kā jau cilvēkam, kuram viss iepriekš sakrātais jāatstāj. Viņš bijis inženieris Azovstaļ rūpnīcā, labi atalgots. Tagad viņa pāris gadu vecā meitiņa, pirms iet gulēt, lūdz maizīti vai ābolu, ko palikt zem spilvena, jo nav droša par notikumiem, kādi var notikt naktī.”

G.Berneckis vērtē: “Kad pirmo reizi braucu uz Polijas robežu, uz bēgļu nometnēm, tās sāpes un zaudējums bija visaptverošs, kliedzošs, fiziski jūtams. Runājot ar tiem, kuri paglābušies no kara, kuri mukuši no vietām, kur bojā gājuši, sāc uz visu skatīties citādi. Redzu, ka tie, kam izdevies izglābties, organizē palīdzību tiem, kas ir kara zonā. Un arī paši cits citam sniedz atbalstu, jo saprasties vieglāk ir tiem, kas tam visam ir izgājuši cauri. Latvijā ir cilvēki, kuriem šķiet, ja tas mani neskar, tad tas mani nesatrauc un uz mani neattiecas. Esmu pārliecināts – Ukrainas pretstāvēšana iebrucējam ir garants mūsu mieram.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
29

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
31

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi