Raksti

Domas

Kā jau akciju sabiedrībā

Sarmīte Feldmane

Ikdienu pavada Ziemas­svētku melodijas, lampiņas un spīguļi spoguļojas veikalos, medijos runā par labestību, atvērtām sirdīm, palīdzību līdzcilvēkiem… Tāpat kā katru gadu. Tikai klauvējieni kļuvuši nedaudz skaļāki, atgādinošāki.

Ziemassvētki ir laiks labajiem. Turklāt, ja apkārt visi par to runā, kaut negribas, atgādinātais kaut kur aizķeras. Dažkārt sadusmo. Gadā taču ir 12, nevis 11 mēneši. Kāpēc viss jāsasteidz tieši Ziemassvētkos?

Kādas sociālās iestādes darbiniece sarunā izteica bažas, ka nezina, ko darīt ar visiem ciemiņiem, kuri piesakās ar koncertiem, izrādēm, dāvanām un grib iepriecināt grūtdieņus. Līdz svētkiem dienā būs vairāki koncerti. Dažkārt var brīnīties, kāpēc teju katra bērnudārza bērniem vai skolas klasei jādodas uz kādu pansiju, visiem amatierkolektīviem noteikti jāuzstājas, bet biedrībām jāsagatavo dāvanas. Protams, saņēmēji priecājas. Par pirmo, otro, piekto ciemiņu un ar interesantiem cilvēkiem kopā pavadīto laiku. Bet vai 12. koncerts jau nebūs apgrūtinājums? Un arī atgādinājums, ka ar to viss beigsies. Labestības, līdzcietības un kopābūšanas laiks cauri!

Tāda nu akciju sabiedrība esam. (Te gan domāju akcijas kā pasākumus, ne finanšu līdzekļus vai uzņēmējdarbības veidu.) Dzīvojam no vienām svētku atlaidēm un svinībām līdz otrām. Tikai mainās akcenti. Ziemassvētkos tie skaidri, tādi paši, tikai vairs ne tik trekni būs arī Lieldienās. Tad runāsim, stāstīsim, mudināsim ieraudzīt cilvēkus sev līdzās, neaizmirst vientuļos bērnus un seniorus, sauk­sim palīdzēt tiem, kam grūti. Bet kā tie, kurus tā cenšamies neaizmirst Ziemassvētkos, Lieldienās, jūtas pārējā laikā? Akcija nav plānota, tad tas nav aktuāli. Ciniski, bet vienkārši.

Protams, daudzi teiks, labi, ka vismaz Ziemassvētkos atceramies par labestību. Bet vai tad skolēni klasē kopā kaut ko dara tikai pirms Ziemassvētkiem? Kāpēc nevar aizbraukt ar koncertu februārī, aprīlī vai novembrī? Vai labestība, līdzcietība, palīdzība nevienam nav vajadzīga visu gadu?

Ja paskatās kalendārā, tas ir pārpilns ar dažādām dienām – nacionālām, starptautiskām, saprotamām un jocīgām. Katra iedibināta, lai kaut kam pievērstu uzmanību. Ziemassvētku laiks un vēsts, kuru gaidām Svētvakarā, ir kas vairāk nekā tikai uzmanības pievēršana. Aizraušanās un ļaušanās straumei ātri visu aizskalo. Bet gribas taču kaut ko paliekošu. Vismaz atmiņas kādā sirdī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *