Raksti

Domas

Justies brīvi

Izlasīju kādas aptaujas rezultātus, kas vēsta, ka vairums Latvijas iedzīvotāju jūtas kā brīvi cilvēki. Tā jūtoties gandrīz 80 procenti cilvēku, bet pretēju viedokli pauduši 17 procenti. No vienas puses, varētu domāt – ļoti vienkāršs jautājums, taču patiesībā vispirms jāsaprot, ko nozīmē – justies brīvi? Vai to viegli definēt? Pilnīgi skaidrs, ka katram šī definīcija būs citāda.

Kāds teiks, ka viņš jutīsies brīvi vien tad, kad varēs darīt visu, ko grib un nekas neierobežos viņa rīcību. Bet pretī ir sabiedrības nosacījumi, normas, ģimenes vērtības, ikdienas ritms, kas, no vienas puses raugoties, tomēr ierobežo brīvību. Galu galā brīvība taču nav visatļautība. Patiesībā brīvība sākas mūsu galvās, mūsu domāšanā. Ja pratīsim būt brīvi domās, jutīsimies brīvi, lai cik piepildīts būtu ikdienas kalendārs. Taču tas ir pats grūtākais – būt brīvam savās domās, stāvēt pāri ikdienai, kas tik ļoti cenšas mūs ieraut savos atvaros.

Ne viens vien gavēņa laikā pirms Lieldienām izvēlējās “gavēt”, nelietojot sociālos tīklus. Pirmajā mirklī varētu domāt, tas ir neiespējami, tur taču visa dzīve, kā saka, ja tevis nav feisbukā, tevis nav vispār. Bet vajag pamēģināt! Kā panākt, lai roka tomēr nestiepjas pēc viedtālruņa? Vienkārši aizbrauciet kaut kur uz dažām dienām, atstājot šo ierīci mājās. Nu kaut vai vienu dienu līdz jūrai, un vienkārši pasēdiet jūras krastā, raugoties uz jūras klajumu. Padomājiet, ieklausieties sevī un sajūtiet to brīvību, ko dod šis skats, šī neatkarība no feisbuka, ka varat būt brīvs savās domās, nevis nemitīgi lasīt citu domas, viedokļus, uzskatus, kuriem tik viegli var pavilkties līdzi. Pieļauju, ka sākumā tas var būt grūti, jo neesam raduši būt ar savām domām. Bet nevajag nobīties. Gluži kā Mazajam princim, kurš pieradināja lapsu, arī savas domas jāsāk pieradināt palēnām, un jau pēc laiciņa varēsim būt atbildīgi par savām domām. Savām, nevis citu uzspiestām. Ja to nevaram, neprotam, par kādu brīvību varam runāt! Kamēr mūsos būs kaut nedaudz no padomiskās domāšanas, kamēr mūs kacinās ar čekas maisiem, kamēr vēlēšanās balsosim par izskatu un solījumiem, ievēlot tos pašus, ko visu laiku esam lamājuši, mēs nebūsim brīvi. Jo domājam tā, kā mums liek domāt! Kamēr nebūsim brīvi savās domās, nekāda Satversme, cilvēktiesības un koncepcijas mums negarantēs patiesu brīvību!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *