Raksti

Domas

Izbēgām no traģēdijas

Madara Ozoliņa

Nesenais notikums, kad policijas ekipāža dzinās pakaļ motociklam, ātrumā traucoties cauri Cēsu skeitparkam un bērnu rotaļu laukumam, šķiet, pamatīgi satricinājis Cēsu (un ne tikai) iedzīvotājus. Tā kā pati esmu cēsniece, gribētos aizstāvēt policijas darbinieku, kurš pildīja savus pienākumus un centās panākt personu, kas bēga. Tomēr, lai arī kā censtos, nespēju iedomāties nevienu attaisnojušu iemeslu, kas atbalstītu bērnu un vecāku dzīvības apdraudēšanu. Vietējie zina, cik ikdienā saulainā laikā gan skeitparks, gan bērnu laukums ir cilvēku pilns – uzcītīgi puiši mācās skeitot, mazuļi mācās staigāt, sākot iepazīt pasauli, zīdainīši, kas saldi čuč ratos, jau­nie vecāki un skolēni, kas atvelk elpu pēc skolas dienas. Kaut saka, ka situācija bijusi novērtēta un konkrētajā vietā neviens cilvēks nav atradies, ātrumā iebraucot skeitparkā, nav iespējams pārredzēt visu rotaļu laukumu. Ticu, ka policijas darbinieks, kurš pieņēma lēmumu turpināt pakaļdzīšanos arī šajā vietā, šobrīd ļoti pārdomā savu rīcību. Tāpat arī ceru, ka motociklists saprot, kādas varēja būt šīs bēgšanas sekas. Ir liels prieks, ka nelaime nenotika. Paveicās. Tā tiešām bija īsta veiksme, ka ceļā netrāpījās kāds bērnu laukumiņa apmeklētājs. Tomēr rodas arī jautājums, kādēļ šāda situācija izveidojās? Vai bērnu rotaļu laukumam nevajadzētu būt nožogotam, kā tas ir daudzviet citur pasaulē? Iespējams, šis notikums to liks apdomāt. Cēsīs skeitparks un bērnu rotaļu laukums pēdējos gados tiek uzturēts labā kārtībā. Var redzēt, ka par šo vietu rūpējas. Tieši tāpēc vecāki ar bērniem šeit jūtas labi un droši. Kur gan citur lai vecāki pilsētā ved savus mazos ķiparus?

Un vēl, ir labi, ka cilvēki uzcītīgi pilda savus darba pienākumus, tomēr dažkārt der atcerēties, ka ne vienmēr mērķis attaisno līdzekļus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *