Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Ierobežojumi brīvībai vai vīrusam?

Iveta Rozentāle
13:03
20.10.2020

Brīdī, kad rakstīju šo sleju, valdība pieņēma lēmumu par stingrākiem ierobežojumiem, iesākto atliku, jo pieņemtie lēmumi “Covid-19” ierobežošanai norezonēja arī manī.

Valdība lēmumu pieņēma ļoti strauji, jo no rīta vēl runas skanēja tikai par skolām, kā tajās ierobežot vīrusa izplatīšanos, ņemot vērā, ka jau gandrīz 60 izglītības iestādēs ir konstatēti inficēšanās gadījumi, savukārt tuvāk pēcpusdienai jau parādījās ziņas par iespējamiem plašākiem ierobežojumiem. Pieņemtie lēmumi bija kā smags akmens ūdenī, tas izraisa lielu viļņošanos.
Jaunie ierobežojumi atkal skar visus. Ja iepriekš stingrākas prasības bija lokālas (izņemot masku lietošanu sabiedriskajā transportā), tagad ierobežojumi ir vispārīgi – sabiedriskās vietās un drīz vien arī interešu izglītībā, amatiermākslas kolektīvos, sporta nodarbībās, ēdināšanas iestādēs. Un jūtams, ka sabiedrība arvien vairāk sadalās divās frontēs: viena puse atbalsta ierobežojumus, lai tādējādi pasargātu tos, kuri var saslimt un kurus slimība var skart vissmagāk, jo atceramies, ka smagāk slimība skar seniorus, tātad tie var būt mūsu vecāki, vecvecāki un citi radinieki; otra sabiedrības daļa arvien mazāk saprot ierobežojumu jēgu, sporta treneriem radies jautājums, vai sēdēt 30 cilvēkiem kopā ir mazāk bīstami nekā 30 cilvēkiem aktīvi nodarboties ar sportu, stiprinot veselību un imunitāti, vai sēdēšana mājās cilvēkiem ļaus justies labāk nekā darbošanās dažādos amatiermākslas kolektīvos, vai ir labāk, ja bērni garlaikojas vai gaida, kamēr vecākiem beigsies darbs tā vietā, lai būtu aizņemti interešu izglītības pulciņos. Man kā žurnālistei mēdz jautāt, vai nav vairs citu tēmu un citu saslimšanu kā tikai kovids, vai viss pārējais vairs nav svarīgi? Un neapšaubāmi, ka ir svarīgi. Pat Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis norādījis, ka “Covid-19” laikā ir daudz vairāk ielaistu vēža gadījumu, neskatoties uz to, ka veselības aprūpes pakalpojumi onkoloģijas pacientiem netika ierobežoti. Viss ir saistīts, viss ir mijiedarbībā.

Un nav vienas pareizās atbildes. Jo, jebkuru lēmumu pieņemot, kāds cietīs. Tāpēc arī tāds jautājums nosaukumā – vai ierobežojumi ir tāpēc, lai mēs nesa­slimtu un būtu brīvi darboties, vai ierobežojumi neļauj mūsu brīvībai izpausties. Skaidrs, kamēr saslimušo ir samērā nedaudz un daudzus joprojām neskar personīgi, katrs ierobežojums tiek uztverts līdzīgi zobu sāpēm. Es nezinu, vai ir kāds, kurš var izvērtēt, kuri zaudējumi ir mazāk postoši: tie, kas rodas, saslimstot lielākai daļai sabiedrības; vai tie, kas rodas no ierobežojumiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku paliktu veseli.

Bet ļoti gribētos, ka lēmumi tiek arvien vairāk skaidroti, lai speciālisti nenonāktu cit ar citu pretrunās, jo vesels vēlas būt ikviens, bet katrs grib būt pārliecināts, ka izvēlētais veids ir vis­efektīvākais. Citādi sanāk kā ar tikko ieviestajiem ceļu stabiņiem satiksmes mierināšanas plānā Cēsīs, kas rada vairāk jautājumu, neizpratnes un pat aizkaitinājumu nekā vēlamo pozitīvo efektu. Un, ja valdība pieņem kādus lēmumus, tad, manuprāt, svarīgi ir arī nodrošināt iespēju tos īstenot. Citādāk jau veidojas anekdotes, ka cilvēks bez maskas nevar nopirkt masku, kuru vakar vēl nevajadzēja. Rodas jautājums, vai tiešām cilvēkam, kurš aiziet veikalā nopirkt maizīti, jātērē lielāka summa par vienreizlietojamo masku, ko, pareizi lietojot, pēc veikala apmeklējuma uzreiz ir jāizmet? Un, ja maska tiek lietota atkārtoti, vai tā nodrošina vēlamo efektu un aizsardzību? Nevar neņemt vērā, ka daļai cilvēku maksātspēja mūsu valstī ir neliela. Pozitīvi, ka, piemēram, Cēsu klīnikā maskas cilvēkiem ir pieejamas bez maksas, nav jāsatraucas, ja tās nav. Tāda kārtība būtu vērtīga arī citās vietās, kur šobrīd masku lietošana ir obligāta. Tas palīdzētu izvairīties no daudzajām negācijām, kuras kā sniega bumbas, kas veļas no kalna, kļūst arvien lielākas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
30

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi