Raksti

Domas

Ieraudzīt negaidīto

Madara Ozoliņa

Pagājušajā nedēļā biju Briselē, bija iespēja uzzināt vairāk par to, ko dara Eiropas Parlaments un aprunāties ar “Jaunās Vienotības” deputātu Alekseju Loskutovu. Neskatoties uz viltus ziņu par spridzināšanas draudiem netālu no Eiropas Komisijas galvenās mītnes un Briseles lidostas darbinieku streiku, kuru piedzīvojām atpakaļceļā, brauciens izdevās mierīgs un interesants. Lai arī ceļošana man ir tuva, šur un tur esmu pabijusi, Briselē viesojos pirmo reizi. Milzīgas, stiklotas ēkas, lieli ļaužu pūļi, multikulturāla vide, mūžīgā dzīvība un pulsācija – tas viss vienmēr saistījis un vilinājis. Tomēr ir kāds novērojums, kas lika aizdomāties.

Brisele tiek saukta arī par Eiropas Savienības galvaspilsētu, teorētiski tai būtu jābūt kā pilsētai – paraugam. Tomēr, kā jau katrai valstij, arī Beļģijai ir likstas, ar kurām attiecīgās institūcijas cīnās jau gadu gadiem, bet diemžēl bez ievērojamiem panākumiem. Tā ir atklāta ubagošana uz ielām, kā “darbaspēku” izmantojot bērnus. Staigājot pa Briseles galveno gājēju “iepirkšanās” ielu, redzams, kā pie teju katras otrās ēkas sēž kāds ar trauciņu rokās. Lielākoties sievietes kopā ar bērniem. Arī viņiem tiek iedoti trauciņi, bērnu uzdevums ir iet pie cilvēkiem prasīt naudu. Turpat sēž arī mammas ar mazuļiem, kuri vēl tiek baroti ar mammas pieniņu, tas notiek atklāti, mammām sēžot uz zemes, pat vēlā vakara stundā, kad nav siltākie laika apstākļi. Iestājoties krēslai, iela pārtop par bezpajumtnieku valstību – tiek izvilktas kartona kastes, saklātas guļvietas.

Cenšanās iežēlināt, slinkums un nevēlēšanās savu dzīvi mai-nīt – tā to redzu es. Protams, dzīve ir dzīve, mēs nekad nezinām, kāda tā mums izvērsīsies pašiem. Tomēr šeit uzskatāmi varēja redzēt, cik apmierināti ar savu dzīvesveidu ir šie cilvēki, neko citu viņi nevēlas. Par to, cik apmierināti ir šo cilvēku bērni un kāda būs viņu nākotne – tas jau ir cits jautājums. Tas notiek valstī, kur minimālā alga pārsniedz 1500 eiro mēnesī. Tas notiek ar cilvēkiem, kuriem ir divas rokas, divas kājas un galva uz pleciem. Tā teikt – neviens cits mūsu vietā izvēles neizdara, paši vien esam atbildīgi par savu rīcību, par savu dzīvi.

Tajā pašā laikā Briselē novēroju arī daudz iedvesmojošu lietu, kas ir pieminēšanas vērtas. Jau mana iepriekš pieminētā multikulturālā vide! Sēžot skvēriņā, baudot siltos pavasara sau­les starus un nogaršojot slavenās beļģu vafeles, skatījos uz garāmgājējiem. Tik dažādi un interesanti mēs esam! Nenoliedzami, Briselei ir savs šarms – ar mazajām ieliņām, ļaužu pūļiem, karalisko kvartālu un daudzajiem apskates vērtajiem tūrisma objektiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *