Raksti

Domas

Greizā domāšana

Jānis Gabrāns

Šis pandēmijas laiks ļoti uzskatāmi parādījis, ka ar sabiedrības izpratni par procesiem, par notiekošo kaut kas nav īsti kārtībā. Ka izpratne par demokrātiju ir nedaudz greiza, vismaz daļai sabiedrības. Tas redzams kaut vai attieksmē par masku nēsāšanu, kur daļai liekas, ka tas ierobežo viņu cilvēktiesības. Varbūt vajadzētu padomāt, ka viņi bez maskām apdraud citu tiesības uz veselību. Saprotu, ka daļai sabiedrības gribas būt pret visu, ko pieņem valdība, Saeima, un, iespējams, ja tiktu izsludināts, ka maskas nedrīkst likt nekādā gadījumā, masku noliedzēji uzreiz tās vilktu un paziņotu, ka neviens neierobežos viņu brīvību valkāt maskas.

Taču šoreiz ne par maskām, bet par aizvadīto 11.novembri. Šī greizā domāšana ļoti labi izpaudās sociālo tīklu komentāros un pat plašsaziņas līdzekļos. Sižetā par svecīšu likšanu pie Rīgas pils mūra kāds populārs sportists atzina, lūk, cik daudzi cilvēki nāk un, par spīti, liek svecītes. Kam par spīti?! Valdībai? Koronavīrusam? Sabiedrības veselībai?

Ja atceramies nedēļas nogali pirms ārkārtējās situācijas stāšanās spēkā, vairāki bāri, restorāni reklamēja 50 procentu atlaidi dzērieniem. Tā teikt – par spīti – , un varbūt trešdienas lielais inficēto skaits ir tam rezultāts.

Līdzīga situācija ar notikušo Cēsīs, kur cilvēki ar svecēm izveidoja Latvijas kontūru. Bija pārsteidzoši lasīt ierakstus soci­ālajos tīklos. Kāds rakstīja – mums gribēja atņemt svētkus, bet mēs neļāvām to izdarīt, gājām! Citā ierakstā lasāma pateicība Cēsu municipālajiem kārtībsargiem, kuri nedzenāja un svecītes nost nešķūrēja. Tiešām kādam likās, ka tas varētu notikt? Protams, ja sāktos pārlieku liela tautas pulcēšanās, iespējams, kārtībsargi arī palūgtu ievērot prasības.

Rodas sajūta, ka cilvēki aizķērušies kaut kur 70.-80.gados, kad kārtībsargi tiešām skatījās, vai 18.novembrī kāds nemēģina Lejas kapos pie pieminekļa aizdegt svecītes. Šie rakstītāji varētu sev pajautāt, kurš tad viņiem gribēja atņemt svētkus? Vai tad tika pateikts, ka 11.novembris ir aizliegts vai atcelts, lai pat nedomā kaut kur iet?! Tika atcelts publisks pasākums, jo pretējā gadījumā, zinot šīs tradīcijas popularitāti, Pils parkā pilnīgi noteikti būtu daudz plašāka pulcēšanās.

Vai tad, ja neviens arī neaizietu un nenoliktu svecīti Pils parkā, 11.novembris būtu mazāk nozīmīgs? Ja 18.novembrī nebūs salūta, publisku pasākumu, koncertu, vai valsts dzimšanas diena kļūs mazsvarīgāka? Droši vien būs kādi, kuri teiks, ka, lūk, mums atņem svētkus, bet svētki taču nav tikai publiska kopā sanākšana! Diemžēl rodas sajūta, ka mēs arvien vairāk paliekam tādi – uz āru vērsti, būt svētku pasākumā, ielikt bildes sociālajos tīklos, lūk, tad gan svētki ir notikuši! Bet sirdī, sajūtās tā arī nekas nav noticis, lai gan Latvija – tie taču esam mēs paši.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *