Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Ēku apsaimniekošana un tālredzība

Andra Gaņģe
08:32
30.09.2022
5

Ne vienā vien lauku ciematā daudzdzīvokļu namus joprojām apsaimnieko pašvaldība. Ēku iemītnieki, dzīvokļu īpašnieki, vai nu nav mēģinājuši, vai arī viņiem nav izdevies vienoties par kopēju rīcību, lai nams būtu aprūpēts, lai ikviens mājoklis saņemtu kvalitatīvu centralizēti ražoto siltumu, lai teicami darbotos ūdens apgāde un kanalizācija.
Protams, pašvaldība par pakalpojumiem, ko nodrošina, iekasē maksu, taču nav noslēpums, ka ne vienmēr tajā bijušas iekļautas visas izmaksas, ko prasījusi ēku apsaimniekošana. Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki bija atturīgi, domājot par vajadzību mainīt savas mājvietas apsaimniekošanas veidu.

Domāju, tam, ka paši mājokļu saimnieki nav gādnieki par vietu, kurā dzīvo, ir tiešas sekas – šīs ēkas nav siltinātas. To var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieki. Bet ja jau cilvēki nespēj vai nevēlas vienoties, kā apsaimniekos namu, un paļaujas, ka tas jādara pašvaldībai, tad maz ticams, ka atradīs kopsaucēju siltināšanai, kas katram prasa papildu maksājumus. Eiropas atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai, protams, ir, taču daļu ieguldījumu jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Pieļauju, ka lauku daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem maksātspēja ir mazāka nekā pilsētniekiem, kas dzīvo līdzīgās ēkās. (Te gan jāpiebilst, ka nerunāju par Rīgu, kur padomju laikā uzceltie daudzstāvu kvartālu monstri ir vēl pavisam citā situācijā.) Tāpēc saprotams, ka pašvaldības nesteidzās ar radikāliem soļiem, lai dzīvokļu saimnieki būtu spiesti un varbūt viņiem būtu pat izdevīgāk vai nu pašiem uzņemties atbildību par ēku, vai atrast uzņēmumu, kas sniedz šādus pakalpojumus. Taču nu redzam, ka tālredzīgas nav bijušas ne vietvaras, ne ēku iedzīvotāji.

Vissmagāk cilvēki izjutīs padomju gadu būvniecības kvalitāti. Cik izmaksās enerģija, kas jātērē, lai dzīvokļos justos daudz maz apmierinoši? Valsts samaksās pusi no kurināmā sadārdzinājuma, bet ne jau patēriņu. Mājokļa pabalstu gan varēs saņemt vairāk ģimeņu, tam noteikts augstāks ienākumu slieksnis. Taču tas ir tikai šai apkures sezonai. Kas tālāk? Maz ticams, ka energoresursu cenas daudz samazināsies vai ienākumi ievērojami palielināsies.

Un tiem, kam īpašums daudzdzīvokļu namos, kurus apsaimnieko pašvaldība, ir jāatceras arī, ka līdz 31.decembrim tomēr būs jāsasauc mājas kopsapulce, lai vienotos par turpmāko apsaimniekošanas modeli. To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas stājies spēkā jau pirms gadiem desmit. Atbildība par savu mājokli, tā uzturēšanu – katra īpašnieka pienākums. No tā neizbēgsi.

Nobeigumā jautājums – vai pašvaldībām visos iepriekšējos gados tomēr nevajadzēja būt daudz darbīgākām, rosinot iedzīvotājus veidot sava nama apsaimniekošanas kārtību? Arī tad, ja tobrīd tas maksātu vairāk nekā pašvaldības rēķinu summas? Vai toreizējā vēlme palīdzēt tagad nebūs cilvēkus nostādījusi daudz nepatīkamākā situācijā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi