Raksti

Domas

Dzīves īstums ir tās saturā

Iveta Rozentāle

Citādi, nekā ierasts, esam sagaidījuši jauno gadu un ar citādu skatu raugāmies uz tikko savas dienas skaitīt sākušo gadu.

Jaunajā gadā cits citam sakām laba vēlējumus, gan citējot klasiķus vai mūsdienu autorus, gan paši meklējam domu graudus, kas varētu būt šī gada vadmotīvs un palīdzēt arī brīžos, kad iecerētais sāk risināties pavisam citādāk, nekā gaidīts. Ir vēlējumi vai atziņas, kas savu jēgu un nozīmi saglabā gadiem. Ar vienām no šādām rindām vēlos dalīties. Tās saņēmu pirms vairākiem gadiem, kad biju devusies uz Latvijas otru galu un pavisam neplānoti mājās atbraucu ar mīlīgu kaķenīti, kas nu jau ir kļuvusi par burvīgu kaķu dāmu, bez kuras mūsu ģimene nav iedomājama.

“Savādi un asprātīgi ir iekārtota pasaule: visas jaukās lietas – prieka, aizkustinājuma, saviļņojuma, lielākas un mazākas laimītes, mierinājumu un gandarījumu – paslēpt rūpju, raižu, neērtību, grūtību un atbildības kastītēs. Tādēļ cilvēki, kuri izvairās no neērtībām, netiek pie tā, ko tās patiesībā sevī slēpj. Viņi nesaprot, kāpēc tie, kuriem tāpat jau raižu pilnas rokas, viegli ņem vēl un it kā vēl vairāk sarežģī savu dzīvi. Tomēr laikā, kamēr es izvairos no kaķa spalvām ēdienā, minka, kas varētu būt mans, atbalstu sniedz citiem. Saudzējot sevi un izvairoties no lauku neērtībām, es aplaupu sevi, un kāds cits manā vietā gūst sakrālu pieredzi ar dabu. Tādēļ nav vērts dzīvot neatvērtu kastīšu noliktavā. Jāplēš vaļā iesaiņojums, jāpiedzīvo visas bailes, šaubas un grūtības un jātiek klāt tam, kas iekšā – katru reizi kaut kam citam, katru reizi pārsteigumam un katru reizi – īstas, laimīgas dzīves komponentam, tieši tam, kā vēl trūka. Tu pati to labi zini, tāpēc tev nav bail ņemt nākamo kasti, un, ja arī kādu dienu piemeklē izmisums, nomāktība, rūgtuma asaras, tad tu labi zini – tā ir tikai kārtējā kastīte, kuru šoreiz ir grūtāk atvērt, bet tā ir tikai kastīte, dzīve ir tas, kas ir tajā iekšā.”

Dzīve nav tikai prieki un vieglās dienas, bet laikā, kad jāpiedzīvo kādas grūtības, es vienmēr atceros par šīm rindām. Jo tā patiešām ir, neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu mērķis – nodzīvot laimīgu laulības dzīvi, apgūt jaunu profesiju, pieņemt jaunus izaicinājumus darbā, pārcelties no pilsētas uz laukiem vai varbūt vienkārši iemācīties spēlēt mūzikas instrumentu -, jebko darot, ir jā­iziet cauri zināmām grūtībām un izaicinājumiem, lai sasniegtu izsapņoto rezultātu – uzticības un mīlestības pilnas attiecības, savu sapņu mājvietu, prasmes jaunā profesijā vai karjeras kāpumu savā darbā, vai virtuozu instrumenta spēli, kas no neveikliem mēģinājumiem kļūst par pārliecinošu un baudāmu melodiju skanējumu. Bez šīm grūtībām mēs nevaram nonākt pie tā skaistā, ko vēlamies. Tā dzīve ir iekārtota. Es, protams, novēlu, lai tas kastīšu izsaiņošanas brīdis ir pēc iespējas maigāks un vieglāks, bet galvenais – lai vienmēr ir vēlme ieskatīties dzīves saturā, nenobīstoties no ārējās formas un nezināmā, kas ceļā sagaida.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *