Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Dzīve liek mainīt paradumus

Iveta Rozentāle
10:00
20.07.2022
1

Dskusijās allaž dzirdams, ka cilvēkiem ir ļoti grūti mainīt paradumus. Vieglāk to darīt tad, ja ir kāds ārējs spiediens, piemēram, ekonomiskā krīze, vai, kā pavisam nesen, pandēmijas ietekme. Tas jūtams arī tik ikdienišķā paradumā kā iepirkšanās.

Pandēmijas laikā cilvēki uz veikalu devās retāk, veidoja iekrājumus, sāka vairāk iepirkties attālināti e-vidē. Pēc Finanšu institūta veiktās aptaujas secināms, ka šobrīd 87% iedzīvotāju maina iepirkšanās paradumus inflācijas dēļ. Novērojams, ka līdz ar dār­dzības palielināšanos cilvēki vairāk pievērš uzmanību precēm, kam ir atlaides, tāpat izvēlas lētāku zīmolu preces, kā arī taupa līdzekļus, gatavojot mājās, ņemot uz darbu pusdienas, kas sagatavotas paša virtuvē.

Pētījumu firma “Kantar” secinājusi, ka marta beigās cenu kā nozīmīgu kritēriju preču un pakalpojumu izvēlē minēja 57% Latvijas iedzīvotāju, jūnijā tam uzmanību pievērsa jau 62%. Domājams, katru mēnesi šis procents arvien palielināsies. Jāatzīst, pievēršot uzmanību cenu akciju atlaidēm, mani pārsteidz, ka dažas preces maksā pat lētāk nekā pirms sadārdzinājuma. Tā rodas jautājums, vai tiešām visām precēm cenu palielinājums ir pamatots?

Pēc Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem cilvēki arī arvien vairāk uzņemas paveikt pašu spēkiem, piemēram, sīkākus remontus, mājas vai dārza labiekārtošanu. Tas neizbrīna, ņemot vērā, ka nereti par pašu pakalpojuma saņemšanu jāmaksā vairāk nekā par materiāliem, kas nepieciešami. Paša veiktajam darbam kvalitāte sākumā gan var pieklibot, bet zināms, ka pieredze veidojas darot. Galvenais, lai tā netiek gūta darbos, kur kļūdas ar apdraudēt paša un citu veselību vai dzīvību.

Nav pārsteigums, ka 25% iedzīvotāju atliek vai atceļ lielākus pirkumus, tomēr izrādās, ka 7% rīkojas pretēji – steidz veikt pirkumus, lai vēlāk nebūtu jāmaksā vēl vairāk. Tajā pašā laikā 13% veido uzkrājumus, lai būtu lielāks drošības spilvens, gaidot apkures sezonu un turpmāko cenu kāpumu. Bet tikpat daudzi jau tagad ir spiesti tērēt uzkrājumus. Ekonomisti jau novērojuši, ka pēdējos mēnešos uzkrājumu temps palēninās. Domāju, arvien ir daudz ģimeņu, kur par uzkrājumu pat domāt nevar, jo joprojām alga netiek līdzi ikmēneša izdevumiem. Lai gan tieši šiem cilvēkiem drošības spilvens ir visvairāk nepieciešams, jo viņi katras cenu izmaiņas izjūt vissāpīgāk un iespējas variēt ar tēriņiem ir vismazākās.

Tomēr, jo lielāka būs inflācija, jo vairāk cilvēki pārdomās, par ko naudu izdot, kur to iespējams ietaupīt. Lai gan šobrīd notiekošie svētki visā Latvijā patiešām rada šķietamu ilūziju, ka cilvēkus nemaz nesatrauc dzīves dārdzība, tomēr nereti ģimenes ar bērniem vai seniori pirms pasākuma noskaidro, vai tas ir bez maksas, vai aktivitātes, kas tajā būs, būs par papildu samaksu. Iedzīvotāji ļoti novērtē, ka pagastu svētkos īpaši piedomāts, lai cilvēki varētu baudīt svētku programmu bez papildu izdevumiem, citādi ģimenei apmeklēt kādu pasākumu izmaksā ļoti dārgi. Arī ekonomisti jau vērtē, ka, tuvojoties ziemai, cilvēki mazāk tērēs izklaidei un atpūtas pasākumiem, jo klāt nāks lielie apkures rēķini, par ko vasarā vismaz daļai galva nav jālauza. Tas gan neattiecas uz tiem, kuri kurināmo iepērk tieši šajā gadalaikā un lielo cenu atšķirību, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izjūt jau tagad.

Kamēr inflācija ievieš jaunus paradumus, ir arī tādi, kas palikuši pēc pandēmijas. Izrādās, arvien liela daļa cilvēku iepērkas retāk, nekā to darīja pirms gadiem diviem, trim, jo secināts, ka tā iespējams vairāk ietaupīt. Saprotams, lieku reizi neaizejot uz veikalu, roka arī nepastiepjas ne pēc kā tāda, kas nemaz nebija ieplānots. Vienīgi lielākiem pirkumiem ir zināma ēnas puse – vai cilvēks spējīgs visu izlietot, lai produkti nesabojātos un nebūtu jāizmet.

Tieši pandēmija radīja paradumu veidot pārtikas rezerves, kas iepriekš daudziem, kuri nebija piedzīvojuši kara laikus, bija nesaprotams. Tagad pārtikas uzkrājumus veido, redzot, cik strauji palielinās cenas arī tādiem ikdienā lietojamiem produktiem kā maize, piens, kartupeļi, graudaugi, eļļa. Ja kas ir uzglabājams ilgāk, cilvēki nodrošinās.

Vēl “Kantar” pētījumā secināts, ka arvien palielinās vietējo ražotāju popularitāte. To, cerams, izjūt arī paši ražotāji, neskatoties uz to, ka viņi ne vienmēr var piedāvāt zemāko cenu. Tomēr pat laikā, kad tēriņiem tiek cītīgāk sekots līdzi, cilvēki novērtē kvalitāti un par to ir gatavi samaksāt vairāk, turklāt apzinoties, ka krīzes brīžos vietējos uzņēmējus atbalstīt ir vēl svarīgāk nekā citkārt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi