Raksti

Domas

Dabā krāsu nekad netrūkst

Sarmīte Feldmane.

Rudens ir nostalģisks, saistās ar kaut ko pabeigtu, ar mieru. Dabā, vismaz mūsu klimatiskajos apstākļos, augu valsts dodas atvaļinājumā, lai uzkrātu spēkus pavasarim, vasarai. Ziedēšanai un sēklu briedināšanai.

Kuram gan nepatīk dabas skaistums apkārt, ziedošas pļavas? Protams, skaisti ir labības lauki, tikai tādi vienmuļi. Tagad rudens pelēcīgumā gan ziemāju zaļums apkārtnē iezīmē cerību. Cik gan pēdējos gados nav runāts par dabisko pļavu saglabāšanu,    vērtību, atjaunošanu. Daudz, bet acis pieradušas pie noskūtiem zālieniem pagalmos, ieraugot pļavu, kurā lielākā daļa augu noziedējuši, uzreiz uztraucas, ka saimnieks to nav nopļāvis, ka tā nav skaista.

Šovasar Priekuļos bez īpašiem, pa gabalu redzamiem uzrakstiem tika sākts atjaunot dabiskās pļavas. Apkārt kopts zāliens, tad nepļauts laukums. Dažs uztraucās, ka neizskatās, kā pierasts, bet, kad paskaidroja, vērtējums bija atzinīgs.

Cilvēks ātri pierod un aizmirst, kā bijis kādreiz. Bruģētas, asfaltētas ielas, ceļi – ērti un praktiski, ne koka lapiņas zemē, ne garākas smilgas zālienā. Pirms pat ne pusgadsimta tas nebija pašsaprotami. Tāpat kā pļavas, kurās ganījās lopi un kuras nopļāva vasaras otrā pusē, lai būtu attāls.

Jāpaiet laikam, lai saprastu, ka kaut ko zaudējam, ka tas, kas kādu brīdi šķitis pat nepieņemams, bijusi vērtība.

Latvijas Dabas fonds Rīgā veido pilsētas    pļavas. Tās bagātina pilsētvidi un reizē palīdz saglabāt augu sugas. Vasarā akcijā “Seniori Latvijas pļavu nākotnei” pensionāri no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas. Tās tagad audzē arī dabas saimniecības.

Domājot par dabiskajām pļavām, der atcerēties, ka latvieši ir no tām tautām, kurām cieņā ir zāļu tējas. Tās daudzi vāc paši, plašu piedāvājumu nodrošina mājražotāji, tā pierādot    ārstniecības augu ekonomisko vērtību.    Noderīgs viss: pelašķi, gaiļbiksītes un vīgriezes, raspodiņi…
Lai noskaidrotu, kādus ārst­niecības un aromātiskos augus var dot augstas kvalitātes dabiskās pļavas, pētnieki sīkāk analizēja projektā “GrassLIFE” identificētos piecus pļavu veidus.  Līdzās bagātāko zālāju noteikšanai pētījumā tika ekonomiski vērtētas 39 pļavās sastopamās ārstniecības augu sugas, no kurām visdārgākie augi izrādījās parastais vizulis, pļavas bitene un brūkleņu lapas. To cena standarta kvalitātē svārstās no 14 līdz 18 eiro kg, bet augstas kvalitātes drogām var sasniegt pat 112 eiro/kg. Šiem augiem nav zināmas vai ir ļoti vāji attīstītas kultivēšanas metodes, tādēļ to ievākšana    notiek savvaļā. Parastais vizulis ir smalka graudzāle, izteikta dabisko zālāju suga. Tātad šo augu var iegūt teju vienīgi dabiskajos zālājos, kas visā Eiropā ir vieni no viskritiskāk apdraudētajiem dabiskajiem biotopiem.

Pētnieki jau sen vērš sabiedrības uzmanību, ka dabiskie zālāji ir unikāla vērtība, taču tikai tagad veikti detalizēti aprēķini, cik naudas izteiksmē iegūstam no daudzveidīgām pļavām. Mainoties klimatiskajiem apstākļiem, ir svarīgi, lai savvaļā tiek saglabāti ārstniecības augi, kur tie ir ģenētiski daudzveidīgāki. Dabas aizsardzības eksperti uzsver, ka bioloģiski vērtīga dabiska zālāja izveide ir ilglaicīgs process un augstas kvalitātes sasniegšanai var nepietikt pat ar 50 gadiem.
Bet var sākt jau tagad. Latvijas Dabas fonds gandrīz 700    mauriņu īpašniekiem nosūtīja dāvanas – izmeklētas dabiskās pļavas sēklas. Iedzīvotāju interese bija ļoti liela, teju divi tūkstoši cilvēku vēlējās savā īpašumā iesēt kvadrātmetru pļavas.

Pamazām tiek sadzirdēti pētnieki, zinātnieki, lēnām veidojas izpratne, ka dabā ne visam jānotiek pēc cilvēka prāta, iegribas un gaumes. Tāpat kā katrs cilvēks vēlas būt pats, tā arī pļava. Augt, pilnveidoties daudzveidībā. Vēl kādu laiku cilvēkam tai    būs jāpalīdz. Vai precīzāk – jā­glābj tas, ko esam noniecinājuši, dažādu apsvērumu un izdevīguma dēļ gandrīz iznīcinājuši.

Lai pļavas un lauki atpūšas. Cilvēkam laiks padomāt. Un saprast.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *