Raksti

Domas

Būs 40 novadi. Pagaidām?

Sarmīte Feldmane

Pasaules aktualitāte “Covid – 19” izmainīja arī Saeimas nesteidzīgo diskutēšanu un lemšanu par to, cik Latvijā būs pilsētu, cik novadu. Kārtējā sēdē, kurā joprojām bija paredzēts vētīt jauno administratīvo karti un bija gaidāmas garas diskusijas, opozīcija vienojās, ka atsauc savus priekšlikumus, jo deputātus vairāk satrauc vīruss. Opozīcija uzsvēra, ka neatkāpjas no saviem priekšlikumiem, bet to izskatīšana prasītu vēl vienu vai divas nedēļas, kas nebūtu valstiska rīcība ārkārtējā situācijā. Tā nu Saeima nobalsoja, ka Latvijā būs 40 paš­valdības. Tiesa, vēl viss nav beidzies, jo likumprojekta trešajā lasījumā turpināsies diskusijas Saeimas deputātu komisijā un sēdē.

Likumprojekts uzliek pienākumu Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrijai līdz 1.jūlijam izstrādāt metodiku paš­valdībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.  Tāpat arī paredzēts, ka katrā topošajā novadā tiek izveidota finanšu komisija, kuru veido apvienojamo domju priekšsēdētāji. Komisiju vada tās domes priekšsēdis, kurā ir vislielākais iedzīvotāju skaits.

Šāda komisija tiek veidota, kā skaidrojis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs no partijas “Attīstībai/Par!” , lai nodrošinātu, ka nelielās pašvaldības pirms apvienošanās neizsaimnieko savu mantu. Likumprojektā arī noteikts, ka līdz vēlēšanām pašvaldības varēs ņemt aizņēmumus, uzņemties citas ilgtermiņa saistības, iznomāt, kā arī atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu tikai pēc tam, kad saņems apvienojamo novadu finanšu komisijas atbalstu. Komisijas lēmums būs pieņemts, ja par to nobalsos pārstāvji no novadiem, kuros dzīvo vismaz puse no attiecīgās jaunās pašvaldības iedzīvotāju kopskaita.

Sludinājumos daudz lasāmi paziņojumi, ka pašvaldības nodod atsavināšanā, tātad pārdod mežus, zemi, skolas, dzīvokļus utt. Jā, pēdējā gadā šādu sludinājumu ir vairāk nekā parasti. Pašvaldības skaidro, ka tās sakārto savu īpašumu saimniecību. Beidzot atvēlēti līdzekļi, lai īpašumus ierakstītu Zemesgrāmatā, un tad jau arī var sākt meklēt pircējus. Zemju nomnieki sasparojušies, iespējams, aplēš, ka jaunajā novadā nomas maksa var būt augstāka un izdevīgāk to dažus hektārus lielo gabalu nopirkt. Ja pašvaldībai izdodas īpašumu pārdot, ir nauda, ko tālāk ieguldīt infrastruktūrā, īstenojot kādu projektu, tā noder līdzfinansējumam.

Par to, ka pašvaldības gadiem izmantojušas iespēju ņemt kredītus, zina ne jau tikai deputāti, kuri lēmuši. Zina arī ministrijas, tāpat naudas devēji – Valsts kase. Nenoliedzami, ne visi rīkojušies godprātīgi un ne vienmēr nauda ieguldīta patiešām konkrētās vietas iedzīvotājiem svarīgos infrastruktūras objektos. Bet, kā jau Latvijā, lai cik mazs tas darvas piliens un liela medus muca, labais tiek diskreditēts vai, vienkāršāk sakot, – sacūkots. Saprotams, gadu gaitā katrā novadā kaut kas, kam šodien vairs nav pieprasījuma, labiekārtots, uzcelts. Kaut vai – cik populāri jauniešu vidū vēl pirms dažiem gadiem bija skeitparki? Tos būvēja daudzviet. Tagad tajos var satikt dažus jauniešus. Diezin vai pašvaldības par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro tos tagad būvētu. Protams, arī jauniešu ir mazāk.

Tā var spriest par daudz ko. Bet kā tad būs pavisam tuvā nākotnē? Aprēķins vienkāršs – jaunajā Cēsu pašvaldībā būs 41 411 iedzīvotāji, no kuriem pašreizējā Cēsu novadā dzīvo tikai 16 372 iedzīvotāji. Pārējie Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novadu iedzīvotāji. Lai gan mūspusē par partiju piederību tik sakāpināti kā Rīgā un tās apkaimē nerunā, ja vērtē pēc tās, tad Cēsu un Līgatnes novadu vadītāji, pārstāvot “Jauno Vienotību” paliek mazākumā. Pārējie ir Zaļo Zemnieku savienība.

Protams, tas būtu nožēlojami, ja, kādas vienas pašvaldības iestrādnes, sagatavotos projektus kolēģi neatbalstītu. “Būtu aplam, ja iesākti projekti tiktu apturēti tāpēc, ka kolēģi nobloķētu iespēju ņemt kredītu,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un atgādina, ka infrastruktūras projektu sagatavošana vien aizņem ne vienu gadu vien, ir ieguldīti līdzekļi projektēšanā. “Cēsīs tiek īstenots izglītības iestāžu modernizācijas projekts. Daudz kas jau paveikts, bet aprīlī tiks izsludināts Pilsētas vidusskolas piebūves celtniecības projekts. Tātad par aizņēmumu celtniecībai būs tiesīga lemt sešu novadu vadītāju finanšu komisija. Līdz gada beigām būs gatavs ģimnāzijas piebūves projekts, par būvniecību būs jālemj nākamgad. Dome jau decembrī Saeimas komisijai nosūtīja savus priekšlikumus, rosinot precizēt šo normu, lai tā netiktu attiecināta uz projektiem, kas jau tiek īstenoti, un piemērota tikai tām darbībām, kuras pašvaldība plāno veikt pēc likuma spēkā stāšanās,” vērtē J.Rozenbergs un uzsver: “Domāju, ka kolēģi izvērtēs nepieciešamību ņemt kredītu. Sadarbosimies, un gan jau problēmu nebūs.”

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atgādina, ka likumprojektam būs vēl trešais lasījums, kad likums būs pieņemts, tad arī redzēs, kas un kā būs jādara. “Ja būs jālemj, vai kaimiņi drīkst ņemt aizdevumu, to darīsim godprātīgi. Situācijas taču ir dažādas, arī prioritātes mainās. Un katrā novadā tās ir citas,” saka E.Eglīte. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents piebilst: “Kāpēc gan apkārtējie novadi būtu ieinteresēti, lai Cēsu attīstība bremzējas? Diemžēl šādu lēmumu pieņemšana vairo birokrātiju un neuzticēšanos pašvaldībām.”

Par katru jautājumu katram var būt savs viedoklis. Tas ir tikai normāli. Tāpēc arī radīta iespēja diskutēt. Taču tik liela neuzticēšanās pašvaldībām, kāda tā ir patlaban no valsts varas un likumdevēja puses, līdz šim nav bijusi. Un tas neveicina ne patīkamu gaisotni valstī, ne attīstību, ne labklājību. Kur nu vēl cieņpilnu izturēšanos citam pret citu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *