Raksti

Domas

Apstulbumā klusēt vai kliegt?

Andra Gaņģe

Šveiks teica, ka kritīs tā valdība, kas paaugstinās nodokli par alu, bet tas varbūt bija spēkā Čehijā un pirms simt gadiem. Latvijā alus tiešām nevienu nesatracinās, drīzāk kāds priecīgs uzelpos, ka grādīgie dzērieni kļūst mazāk pieejami. Bet pasākumi, kas būtiski ietekmētu iespēju cilvēkiem iegādāties savu transportlīdzekli, gan varētu būt nopietns iemesls valdības krišanai. Auto lielākajai daļai iedzīvotāju jau sen nav luksus prece (vien paši bagātākie ar tiem, iespējams, “zīmējas”), tā ir nepieciešamība, pat pamatvajadzība, bez kuras ne tikai mūsu ikdienas straujo skrējienu nevar paspēt, bet daļai arī gandrīz nav iespējams izdzīvot.

Un reizē nepārprotami, bez pētījumiem un analīzes saprotams, ka pati, pati lielākā daļa Latvijā dzīvojošo, arī tie, kurus varētu uzskatīt par vidusslāni, iegādāties jaunu auto finansiāli nespēj. Ja nu tikai līzings vai kredīts, taču arī tad ļoti jāapdomā, vai jauna auto dēļ ir vērts gadiem knapināties, veicot ikmēneša maksājumus. Turklāt jārēķinās, ka arī jaunais auto kļūs vecs un atkal būs jāmaksā par nākamo. Tādēļ saprotams ne tikai satraukums, bet pat šoks, kad (iespējams, ne korektākajā formā) publiskajā telpā nonāca ziņa par projektā paredzētajiem grozījumiem Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020.gadam ( izstrādājusi Ekonomikas ministrija). Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija izpētījusi, ka projektā ieteikts jau no 2021.gada ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt, kā arī ievest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par trim gadiem vai kam tiek veikta otrreizēja reģistrācija. No 2025.gada grozījumu projekts paredz ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību vai reģistrāciju. Ko atliek darīt Latvijas iedzīvotājam? Apstulbumā klusēt un pēc tam skaļi kliegt. Un tāds kliedziens sociālajos tīklos arī izskanēja. Politiķi pēc tam dažādos veidos taisnojušies, gan sakot, ka ziņa ir preses uzpūsta pīle, gan vēlāk skaidrojot, ka vēl taču tiek runāts tikai par vadlīniju projektu, par politikas plānošanas dokumentu, par kuru tikai diskutē un kuram vēl nav nekādu konsekvenču. Televīzijas pārraidē kāds pat izteicās, ka tas jau tāds ierēdņu pirksts… Sak, ko nu mēs, politiķi, ministriju vadība, par to zinām.

Nevajag zināšanas nevienā tautsaimniecības vai vides jomā, nevajag pat zināt, ka no pērn Latvijā pirmo reizi reģistrētājiem 67 tūkstošiem vieglo automašīnu trīs ceturtdaļas bija lietoti braucamrīki un to vidējais vecums bija 8,27 gadi. Pietiek tikai ar radiem, kas dzīvo mazpilsētā vai laukos, pietiek iziet ārpus Vecrīgas un spožajiem lielveikaliem, lai saprastu realitāti un izprastu, kādas sviras izmantojamas, panākot Briselei solīto CO2 izmešu samazināšanu. Un kādas vienkārši nav iespējamas.

Kāds rezumē? Laikam nebūs. Ierēdņiem ar akmeni mest negribu. Tad vispirms vajadzētu izzināt, kā un kādos apstākļos tapuši šādi priekšlikumi. Tomēr viens ieteikums būtu – politiķiem, ieņemot amatus valdībā, vajadzētu iepazīt galvenos plānošanas dokumentus un piedāvājumus to grozījumiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *