Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Aicinājums un elastības koeficients

Līga Salnite
16:07
18.06.2020

Tie ir tie divi balsti, uz kuriem pedagogs var noturēties visos gadalaikos, pārmaiņu vējos, arī paša vājumā kūstot.

Daudz pārdomu katram skolotājam par sevi un savu pedagoģisko aicinājumu atnesa ārkārtējās situācijas laiks, un šādas refleksijas rosina arī pagaidām vēl nedrošās prognozēs gaidāmais jaunā mācību gada sākums. Mani kā vecāku un ne tikai – arī kā bijušo skolnieci un studenti – par pasniedzēja sūtību un būtību lika aizdomāties vēl divas nesenās pieredzes mirkļi.

Lai gan strādāju avīzē, citu drukāto presi un mēnešrakstus ikdienā diemžēl sanāk lasīt reti, arvien biežāk aroda brāļu veikumu un atrastās pērles novērtējot tīmekļa neizsmeļamajās dzīlēs. Taču nejaušības kārtā (vai man nezināmu likumsakarību ceļā) pirms pusotras nedēļas manu darba dienu noslēdza tik ļoti sirdi sildoša ziņa, ka neradās pat šau­bas – jādodas uz veikalu un jānopērk tas žurnāls “Ir”, jo tā 22.numurā nodrukāta intervija ar bijušo Latvijas Universitātes un pēcāk Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēju Gunāru Bīberu, leģendāru personību vairākām studentu paaudzēm. Tas tā aizķēra, jo ir pasniedzēji, par kuriem ik pa laikam aizdomājies un kuru viedokli labprāt dzirdētu vēl, ja vien būtu tā vara laiku griezt pēc sava prāta. Un teju 90 gadu vecais profesors tieši tāds ir. G.Bībers nu jau gandrīz dekādi kā auditorijas priekšā neiziet, taču – kā teic intervijas autore Laura Dumbre – “joprojām šķiļ domu un viedokļu zibeņus”. Spēja izcelt gaismā iepriekš nepamanītus paradoksus, izteikties līdz detaļai nepārprotami un ar visām maņām sajust jauniešu auditorijas mentālās kustības ir tie āķi, aiz kā aizķērusies studentu mīlestība. Taču šajā sarunā rodamas divas viņa atziņas par pedagoģisko darbu, kuras pašas par sevi nav negaidītas, tomēr vērā ņemamas – izgājušas pārbaudi vairāk nekā 50 gadu praksē.

“Skolotājs ir aicinājuma profesija.” Tāda ir viena atziņa. Var censties atbilst kanoniem un izpildīt prasības, tomēr ir cilvēki, kas nav dzimuši šai misijai. “Mūsdienu jauniešus ļoti lamā, bet viņi nav to pelnījuši. Ar viņiem tikai citādi jārunā, pasniedzējiem jābūt elastīgākiem un jāaizpilda zināšanu robi, ja tādi ir. Kam tad domāts pasniedzējs?” Tāda ir otra. Laiki mainījušies vienmēr, un bedres starp paaudzēm arī nekur nav pazudušas, mainījušās tikai pašas paaudzes. Tas ir grūti, taču nav arguments nebūvēt tiltu pāri šīm bedrēm.

Pirms neilga laika arī atklāju sev jaunu izziņas lauku – vebinārus par taktiskām un praktiskām metodēm bērnu audzināšanā. Šo informāciju tiešsaistē un ierakstos klausās ne viena vien bērnudārza audzinātāja un skolotāji, līdz ar to piemēri nereti skar izglītības iestāžu vidi. Kaut arī jūtos guvusi vairāk pārliecības par saviem spēkiem atbalstīt atvases pirmajos soļos skolā un konfliktu risināšanā, tomēr vienlaikus šīs sarunas atvēra logu uz iepriekš pilnībā neaptvertu bērnu psiholoģisko kaujas lauku. Turklāt nenovēršamu hierarhisko cīņu, ja klases klimatu jūtīgi neuzmana pieredzējis pedagogs. Gribu tomēr ticēt, ka tādu mums ir vairākumā.
G.Bībers stāsta, ka akadēmijas darba gados dažs students atzinies – jūs bijāt pasniedzējs manai vecmāmiņai. “Nezināju, smieties vai raudāt.” Cienījamais profesors solījis, ka viņa mazbērnus gan vairs nemācīšot. “Nedrīkst tik ilgi strādāt pedagoģijā.” Manuprāt, drīkst – ar aicinājumu un elastību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi