Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Aicinājums un elastības koeficients

Līga Salnite
16:07
18.06.2020

Tie ir tie divi balsti, uz kuriem pedagogs var noturēties visos gadalaikos, pārmaiņu vējos, arī paša vājumā kūstot.

Daudz pārdomu katram skolotājam par sevi un savu pedagoģisko aicinājumu atnesa ārkārtējās situācijas laiks, un šādas refleksijas rosina arī pagaidām vēl nedrošās prognozēs gaidāmais jaunā mācību gada sākums. Mani kā vecāku un ne tikai – arī kā bijušo skolnieci un studenti – par pasniedzēja sūtību un būtību lika aizdomāties vēl divas nesenās pieredzes mirkļi.

Lai gan strādāju avīzē, citu drukāto presi un mēnešrakstus ikdienā diemžēl sanāk lasīt reti, arvien biežāk aroda brāļu veikumu un atrastās pērles novērtējot tīmekļa neizsmeļamajās dzīlēs. Taču nejaušības kārtā (vai man nezināmu likumsakarību ceļā) pirms pusotras nedēļas manu darba dienu noslēdza tik ļoti sirdi sildoša ziņa, ka neradās pat šau­bas – jādodas uz veikalu un jānopērk tas žurnāls “Ir”, jo tā 22.numurā nodrukāta intervija ar bijušo Latvijas Universitātes un pēcāk Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēju Gunāru Bīberu, leģendāru personību vairākām studentu paaudzēm. Tas tā aizķēra, jo ir pasniedzēji, par kuriem ik pa laikam aizdomājies un kuru viedokli labprāt dzirdētu vēl, ja vien būtu tā vara laiku griezt pēc sava prāta. Un teju 90 gadu vecais profesors tieši tāds ir. G.Bībers nu jau gandrīz dekādi kā auditorijas priekšā neiziet, taču – kā teic intervijas autore Laura Dumbre – “joprojām šķiļ domu un viedokļu zibeņus”. Spēja izcelt gaismā iepriekš nepamanītus paradoksus, izteikties līdz detaļai nepārprotami un ar visām maņām sajust jauniešu auditorijas mentālās kustības ir tie āķi, aiz kā aizķērusies studentu mīlestība. Taču šajā sarunā rodamas divas viņa atziņas par pedagoģisko darbu, kuras pašas par sevi nav negaidītas, tomēr vērā ņemamas – izgājušas pārbaudi vairāk nekā 50 gadu praksē.

“Skolotājs ir aicinājuma profesija.” Tāda ir viena atziņa. Var censties atbilst kanoniem un izpildīt prasības, tomēr ir cilvēki, kas nav dzimuši šai misijai. “Mūsdienu jauniešus ļoti lamā, bet viņi nav to pelnījuši. Ar viņiem tikai citādi jārunā, pasniedzējiem jābūt elastīgākiem un jāaizpilda zināšanu robi, ja tādi ir. Kam tad domāts pasniedzējs?” Tāda ir otra. Laiki mainījušies vienmēr, un bedres starp paaudzēm arī nekur nav pazudušas, mainījušās tikai pašas paaudzes. Tas ir grūti, taču nav arguments nebūvēt tiltu pāri šīm bedrēm.

Pirms neilga laika arī atklāju sev jaunu izziņas lauku – vebinārus par taktiskām un praktiskām metodēm bērnu audzināšanā. Šo informāciju tiešsaistē un ierakstos klausās ne viena vien bērnudārza audzinātāja un skolotāji, līdz ar to piemēri nereti skar izglītības iestāžu vidi. Kaut arī jūtos guvusi vairāk pārliecības par saviem spēkiem atbalstīt atvases pirmajos soļos skolā un konfliktu risināšanā, tomēr vienlaikus šīs sarunas atvēra logu uz iepriekš pilnībā neaptvertu bērnu psiholoģisko kaujas lauku. Turklāt nenovēršamu hierarhisko cīņu, ja klases klimatu jūtīgi neuzmana pieredzējis pedagogs. Gribu tomēr ticēt, ka tādu mums ir vairākumā.
G.Bībers stāsta, ka akadēmijas darba gados dažs students atzinies – jūs bijāt pasniedzējs manai vecmāmiņai. “Nezināju, smieties vai raudāt.” Cienījamais profesors solījis, ka viņa mazbērnus gan vairs nemācīšot. “Nedrīkst tik ilgi strādāt pedagoģijā.” Manuprāt, drīkst – ar aicinājumu un elastību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi